Ikgadējās “Ig Nobel” balvas saņēmuši pētnieki, kuri pierādījuši, ka jebkas, kas var samezgloties, arī samezglosies, un zinātnieki, kuri pētījuši uz suņiem un kaķiem dzīvojošo blusu atšķirīgās augstlēkšanas spējas.
ASV Hārvardas universitātē jau 18. reizi pasniegtas Ig Nobel balvas “par sasniegumiem un izgudrojumiem, kurus nevar un arī nevajadzētu atkārtot”. Svinīgo ceremoniju apmeklēja vairāk nekā 1000 cilvēku, ieskaitot septiņus no desmit laureātiem.
Balvu bioloģijas kategorijā saņēma trīs Tulūzas Nacionālā veterinārā institūta franču zinātnieki, kuri noskaidrojuši, ka uz suņiem dzīvojošās blusas spēj uzlēkt vidēji par 20 centimetriem augstāk nekā uz kaķiem dzīvojošās blusas.
Pārtikas zinību jomā sumināts itāliešu un britu zinātnieku duets, kas veicis pētījumu “Auditorijas izpratnes modulācijas par kartupeļu čipšu iedomāto kraukšķīgumu un svaigumu”. Zinātnieki atklājuši, ka, “elektroniski mainot kartupeļu čipša skaņu, cilvēkam, kurš to ēd, liekas, ka tas ir kraukšķīgāks un svaigāks, nekā tas ir patiesībā”.
Balvu fizikā saņēma amerikāņu akadēmiķi, kuri matemātiski pierādījuši, ka mats, aukla un jebkas tamlīdzīgs nenovēršami sametīsies mezglos.
Par sasniegumiem ķīmijā apbalvoti zinātnieki, kuri nonākuši pie diametrāli pretējiem secinājumiem. Amerikāņu zinātnieki pētījumā atklājuši, ka “Coca—Cola” ļoti efektīvi nogalina spermatozoīdus, savukārt Taivānā veiktā eksperimentā secināts gluži pretējais.
Balvu ekonomikas jomā saņēma zinātnieku komanda no Ņūmeksikas universitātes, kas pētījusi sakarību starp striptīzdejotāju ovulācijas ciklu un viņu ienākumiem.
Medicīnas jomā balvu saņēma Djūka universitātes amerikāņu zinātnieku komanda, kas pierādīja, ka dārgi placebo ir efektīvāki par lētiem viltotiem medikamentiem.
Sanpaulu universitātes zinātnieku komanda saņēma īpašu apbalvojumu arheoloģijas jomā par pierādījumu, ka dzīvs bruņnesis var ievērojami kaitēt arheoloģiskajiem izrakumiem un pat mainīt vēstures interpretāciju.
Balva literatūrā piešķirta Londonas Biznesa skolas lektoram par pētījumu “Tu bastards: Aprakstošs pētījums par sašutuma pieredzi organizācijās”.
Savukārt miera balva pasniegta Šveices tautai un valsts ētikas komitejai par “likuma principa ieviešanu, ka arī augiem ir morālā stāja un tie ir pelnījuši cieņu”.
Ig Nobel balvas katru gadu pasniedz Hārvarda universitātē, kas pasaulei devusi visvairāk Nobela prēmijas laureātus. Desmit balvu pasniedz dažādās kategorijās — no fizikas, medicīnas un ķīmijas līdz literatūrai un miera prēmijai. Laureāti uz apbalvošanas ceremoniju no dažādiem kontinentiem ierodas par pašu naudu, bet balvas pasniedz īstie Nobela prēmijas laureāti.
Uzvarētājiem ceremonijā pateicības runai dota viena minūte, kā ievērošanu stingri uzrauga ļoti runīga astoņus gadus veca meitenīte.
Balvu radījis humora žurnāla “Ig Nobel” dibinātājs un vadītājs Marks Abrahamss. Viņš uzskata, ka prēmija nav domāta, lai kādu nosodītu, tieši otrādi — tā veicina zinātnes popularizēšanu un vieš tajā nedaudz vieglprātības.
