111 valstis šodien Oslo parakstīs līgumu par kasešbumbu starptautisku aizliegumu, kaut arī tam nepievienosies lielākās kasešbumbu ražotājas un krājumu īpašnieces – Ķīna, Krievija un ASV.
Līgums paredz aizliegt kasešbumbu izmantošanu, ražošanu, pārdošanu un uzkrāšanu, un līgumu parakstījušās valstis apņemsies astoņu gadu laikā iznīcināt savus kasešbumbu krājumus.
Vienošanās arī paredz palīdzības sniegšanu kasešbumbu sprādzienu upuriem un palīdzību nesprāgušās munīcijas savākšanā un neitralizēšanā. Pēc starptautiskā līguma parakstīšanas tas jāratificē attiecīgo valstu parlamentos.
Svinīgajā līguma parakstīšanas ceremonijā trešdien Oslo piedalīsies Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē un Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibends. No attīstītajām valstīm līgumu parakstīs arī Japāna, Kanāda, Vācija un Austrālija.
Vienošanās par līguma tekstu tika panākta maijā sarunās Dublinā.
Norvēģijas 2007.gada februārī sāktais kasešbumbu aizlieguma process norisinās tāpat kā 1997.gada Otavas līgums kājnieku mīnu aizliegšanai. Līgums tika izstrādāts, apejot ANO, lai izvairītos no dažu valstu veto un panāktu ātrāku tā izstrādāšanu.
Līgumam nepievienosies Ķīna, Indija, Izraēla, Pakistāna, Krievija un ASV, kas ir lielākās kasešbumbu ražotājas un krājumu īpašnieces. Līgumam pagaidām nepievienosies arī Latvija.
Tomēr aktīvisti cer, ka Baraka Obamas ievēlēšana ASV prezidenta amatā varētu mainīt Vašingtonas nostāju.
Obama 2006.gadā ASV Senātā balsoja par aizliegumu lietot kasešbumbas biezi apdzīvotos reģionos. Galu galā likumprojekts tika noraidīts.
NATO ir pieņēmusi lēmumu nelietot kasešbumbas arī Afganistānā.
“Tikai dažas reizes vēsturē ir bijis tā, ka tiek aizliegta vesela ieroču kategorija,” sacīja Kasešu munīcijas koalīcijas (CMC) pārstāvis. CMC apvieno aptuveni 300 nevalstiskas organizācijas.
Katrā kasešu bumbā atrodas 200-650 aptuveni tenisa bumbiņu izmēra spridzekļu, kuri piebāzti ar nāvējošām adatiņām. Mazās bumbiņas izkaisās aptuveni divu futbola laukumu lielā teritorijā, un vismaz 10% no tām nesprāgst. Bumbas eksplodē pie mazākās kustības, nodarot postījumus visos virzienos plašā teritorijā ap eksplozijas vietu.
Kaut arī ir izstrādātas kasešbumbas, kas paredzētas tanku iznīcināšanai, pārsvarā tās tiek izmantotas cilvēku nogalināšanai plašā teritorijā.
Nesprāgušās mazās bumbas var izskatīties līdzīgas dzērienu bundžiņām vai arī putekļainiem akmeņiem. Katra mīna ir pietiekami spēcīga, lai sprādzienā norautu kāju vai nogalinātu bērnu, un starptautiskie likumi aizliedz šādu ieroču izmantošanu civiliedzīvotāju apdzīvotās zonās.
Vairums nesenajos konfliktos izmantotās šādas munīcijas nav ne uzticama, ne precīza un nav sprāguši aptuveni 10%-40% kasešbumbu izkaisītās munīcijas, norāda Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC).
Kasešbumbas bieži tiek nomestas ar izpletņiem, un tādējādi ieroču precizitāte ir lielā mērā atkarīga no vēja un laika apstākļiem, un bieži tās nokrīt tālu no mērķa, atstājot postošas sekas vairāku tūkstošu kvadrātmetru lielā teritorijā.
Sarkanais Krusts norāda, ka gandrīz katrā konfliktā, kurā tās izmantotas, nav sprāgusi ievērojama daļa kasešbumbu munīcijas, kas pēc tam vēl daudzus gadus turpina nogalināt un sakropļot civiliedzīvotājus.
Kopš 1965.gada kasešbumbas sakropļojušas vai nogalinājušas aptuveni 100 000 cilvēku, no kuriem 98% ir civiliedzīvotāji. 1999.gadā Kosovā un 2003.gadā Irākā kasešbumbas izraisīja daudz lielāku upuru skaitu nekā jebkura cita ieroču sistēma.
Vairāk nekā ceturtā daļa upuru ir bērni, kas mazās bumbiņas notur par rotaļlietām vai skārda bundžām.
