Valērija Kargina un Viktora Krasovicka “Parex bankas” akcijas pilnībā pāries valsts kontrolē, informēja Finanšu ministrijā (FM). FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis (TP) Latvijas Televīzijas raidījumā “100.pants” apliecināja, ka “Parex bankas” izveidotāji Kargins un Krasovickis šovakar ir piekrituši pilnībā atteikties no savām vēl atlikušajām akcijām par labu valstij, tādējādi valstij piederēs 84,83% bankas akciju.
Valsts papildus par šīm akcijām nemaksās.
Atlikušie 15,17% akciju no “Parex bankas” kapitāla joprojām tiks atstātas mazākuma akcionāru īpašumā.
Līguma grozījumi izslēdz Karginu un Krasovicki no “Parex bankas” valdes, kā arī paredz “Parex bankas” līdzšinējās padomes pārvēlēšanu ārkārtas akcionāru pilnsapulcē. Bičevskis nesniedza precīzu atbildi uz jautājumu, vai abi baņķieri saglabās tiesības kādreiz atpirkt bankas akcijas.
Šodien atlūgumu iesniedzis par “Parex bankas” vadītāju nozīmētais “Latvijas Hipotēku un zemes bankas” vadītājs Inesis Feiferis, kurš ar šādu soli vēloties izbēgt no jebkāda potenciāla interešu konflikta, kas varētu rasties, vadot abas bankas, kuru intereses varētu būt pretrunīgas. Bičevskis apgalvoja, ka valdībai pašlaik vēl neesot kandidātu, kurus nozīmēt “Parex bankas” vadītāja amatam.
Pēc Bičevska vārdiem, situācija bankā pēdējā laikā liecinājusi, ka tai tomēr nav pilnībā izdevies atgūt klientu un sadarbības partneru uzticību, tāpēc meklēts risinājums un šāda shēma izvēlēta kā labākā. FM valsts sekretārs atzīmēja, ka tagad bankai pavēršoties labākas iespējas sadarboties ar partneriem, tostarp sindicēto kredītu sniedzējiem, kuri labprātāk vēlas sadarboties ar valsti.
Taujāts, vai Kargina un Krasovicka “Parex bankas” akciju pilnīgu pārņemšanu prasīja Starptautiskais valūtas fonds, Bičevskis nesniedza tiešu atbildi, taču atzina, ka bijusi vēlme kliedēt zināmas bažas, ka konkrēti finanšu lēmumi var tikt pieņemti par labu kādiem privātiem akcionāriem.
Arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar nesamērīgu noguldījumu un citu piesaistīto līdzekļu aizplūdi no bankas, kas atsākusies pēdējās nedēļas laikā. Pirmais pasākums, reaģējot uz šīm izmaiņām, bija valdības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas “Parex bankai” noteiktie saistību izpildes ierobežojumi.
“Pēc tam, kad valdība apņēmās pārņemt 51% no “Parex bankas” akcijām, līdzšinējie bankas akcionāri neizdarīja visu iespējamo, lai novērstu finanšu resursu aizplūšanu gan no rezidentu, gan nerezidentu kontiem. Rezultātā bankas likviditātes līmenis turpināja samazināties, apdraudot klientu un noguldītāju uzticību, tādēļ šajā situācijā bija nepieciešama strauja un kardināla rīcība,” sacīja Slakteris.
“Valdības uzdevums šobrīd ir darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu stabilu finanšu sektora darbību, kā arī pienācīgi aizsargātu noguldītāju līdzekļus,” teica Slakteris, “tiem noguldītājiem, kas šī brīža situācijā ir raduši iespēju veidot uzkrājumus un ieguldīt tos bankā, ir jābūt pārliecinātiem par saviem noguldījumiem.”
Taujāts, kāpēc bija nepieciešami šādi radikāli soļi, ja reiz tika apgalvots, ka bankas situācija stabilizējas, Bičevskis vien atzina, ka nauda turpināja plūst prom no bankas, tāpēc izeja no situācijas meklēta šādā ceļā. FM valsts sekretārs noraidīja pieļāvumus, ka “Parex bankas” jautājumā varētu būt ieinteresēta kāda partija un kāds varētu mēģināt iedzīvoties uz radušās situācijas rēķina.
Lūgts novērtēt, vai viņš ir pārliecināts, ka “Parex banku” izdosies izglābt, Bičevskis sacīja: “Mēs darām visu, lai nodrošinātu bankas tālāku sekmīgu darbību.”
Par atlikušo Kargina un Krasovicka “Parex bankas” akciju pārņemšanu valdība varētu lemt jau šodien.
Kā ziņots, lai stabilizētu situāciju bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu noteikt ierobežojumus “Parex banka” saistību izpildē. “Parex bankai” aizliegts veikt debeta operācijas klientiem juridiskām personām, ja šīs operācijas nav paredzētas saimnieciskās darbības veikšanai. Savukārt minētajām operācijām saimnieciskās darbības veikšanai juridiskām personām ir noteikti ierobežojumi – 35 000 latu kalendārajā mēnesī firmām ar darbinieku skaitu līdz desmit cilvēkiem un 350 000 latu uzņēmumiem ar darbinieku skaitu no 11 līdz 250 cilvēkiem.
“FKTK un Ministru kabineta kopīgi pieņemtais lēmums ir īslaicīgs kredītiestāžu likumā paredzēts pasākums. “Parex banka” ir pārliecināta, ka savu darbību pilnā apjomā atjaunos brīdī, kad tiks veiktas visas juridiskās darbības, kas saistītas ar līguma nosacījumu pilnu izpildi,” izteicās “Parex bankas” vecākais viceprezidents Guntis Beļavskis.
Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu FKTK ir pienākums veikt pasākumus, kas nodrošinātu finanšu sektora stabilu darbību un iespējas pienācīgi veikt finanšu darījumus, kā arī aizsargātu noguldītāju mantu. Lēmums pieņemts saistībā ar pārmērīgu noguldījumu un citu piesaistīto līdzekļu aizplūdi.
Ierobežojumi nav attiecināmi uz operācijām saimnieciskās darbības veikšanai juridiskām personām, ja to darbinieku skaits pārsniedz 250, tāpat uz maksājumiem valsts budžetā, valsts un pašvaldību iestādēm, darījumiem ar Latvijas Banku, maksājumiem komercsabiedrībām, kuru darbība saistīta ar preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldību regulējamās nozarēs, un saistību pret šīm komercsabiedrībām izpildi, piesaistīto noguldījumu procentu maksājumiem, kā arī saistību pret banku un tās meitas sabiedrībām izpildi.
