Otrdienas vakarā Baltijas jūrā, pie Liepājas, trīs jūdzes no krasta nogrimis zvejas kuģis “Beverīna”, informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera personīgā štāba Preses daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis. Kuģa apkalpe sešu cilvēku sastāvā joprojām nav atrasta.
Liepājas ostā norādīja, ka ostas Kapteiņdienests plkst.16.20 saņēma ziņojumu, ka zvejas kuģim “Beverīna” slāpst dzinējs. Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits informēja, ka informācija nekavējoties nodota glābšanas dienestiem un tuvumā esošajam zvejas kuģim “Gints”, kas veica visus iespējamos pasākumus. Pamatuzdevums bija cilvēku glābšana.
Glābšanas darbus jūrā koordinēja Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, un to laikā tika izsaukts arī helikopters no Zviedrijas, lai palīdzētu meklēt kuģa apkalpi arī no gaisa.
Glābšanu apgrūtināja spēcīgs vējš, kas pastiprinājās un brāzmās sasniedza 22 metrus sekundē. Kuģim bija konstatēta arī sūce.
Latvijas radio ziņo, ka “Beverīnas” apkalpe sākotnēji no palīdzības atteikusies, vēlāk otrs zvejnieku kuģis to vilcis uz ostu, taču stiprā vēja dēļ ostā kuģiem nav atļauts ienākt.
Plkst.22.01 zvejas kuģis “Beverīna” aptuveni trīs jūras jūdzes no krasta nogrima, un patlaban nav informācijas par apkalpes likteni.
NBS Preses virsnieks Normunds Stafeckis pastāstīja, ka Jūras spēku kuģis meklēšanu pārtrauca plkst.0.15, savukārt helikopters no Zviedrijas meklēšanu pārtrauca plkst.3.
Zvejas kuģis “Beverīna” pirms iziešanas bijis tehniskā kārtībā. Negadījuma apstākļi tiks izmeklēti.
Šorīt glābšanas darbus turpinās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku helikopters, kas dosies uz Liepāju, taču iespējas, ka kāds no kuģa apkalpes locekļiem vēl būtu dzīvs, esot ļoti mazas, ziņo Latvijas radio.
Nelaimes gadījuma brīdī vējš jūrā pūtis ar ātrumu 28 – 29 metri sekundē. Amatpersonas šādos laika apstākļos nelolo pārāk lielas cerības izglābt kādu no kuģa apkalpes locekļiem.
Aģentūras LETA arhīvā atrodamie dati liecina, ka 1999.gada 4.decembrī pie Liepājas ostas Ziemeļu vārtu mola vētrā nogrima neliels zvejas kuģis “Sniegs”. Lai gan no sešiem kuģa apkalpes locekļiem atrastas tika piecu mirstīgās atliekas, par bojāgājušiem tiek uzskatīti visi seši kuģa apkalpes locekļi.
Pēc kuģa “Sniegs” avārijas sākotnēji tika atrastas četru bojāgājušo mirstīgās atliekas. Kuģa kapteinis tika izskalots krastā Pāvilostā, savukārt trīs zvejnieku mirstīgās atliekas tika atrastas avarējušā kuģa korpusā. Pusgadu vēlāk jūras malā Liepājā, pretī Krasta ielai, tika izskalotas kuģa “Sniegs” kapteiņa palīga mirstīgās atliekas. Tomēr kuģa traļmeistara mirstīgās atliekas nav izdevies atrast joprojām.
2004.gada 10.maija naktī nepilnas minūtes laikā Baltijas jūrā nogrima zvejas kuģis “Astrīda”. Zviedrijas krasta apsardze tā vraku atrada apmēram 16-20 metru dziļumā. Atrastas tika četru kuģa apkalpes locekļu mirstīgās atliekas, taču par bojā gājušiem tiek uzskatīti visi seši “Astrīdas” komandas locekļi.
Aizdomās par Latvijas zvejas kuģa “Astrīda” bojāeju tika turēts ar Kipras karogu peldošs kuģis “Vladimirs”. “RoRo” tipa kuģa sardzes stūrmanis esot sacījis, ka, kuģojot Baltijas jūrā, aptuveni tajā laikā un vietā, kur nepilnas minūtes laikā nogrima “Astrīda”, esot manījis vibrāciju, kas varētu liecināt, ka transporta kuģis ietriecies “Astrīdas” kreisajā bortā un pārbraucis tam pāri, pāršķeļot kuģi uz pusēm.
20.gadsimta 50.gados trīs kuģi nogrima, zvejojot Rīgas līcī, 1982.gada 6.janvārī iepretī Klaipēdai vētrā nogrima apledojusī “Tebra” ar sešiem vīriem, bet 1966.gada 5.janvārī Ziemeļjūrā bāzes kuģa apkalpes acu priekšā nogrima “Tukums” un, kaut arī visi 24 zvejnieki paguva tikt nost no kuģa, samisējās glābšana un dzīvi palika tikai divi.
Bet vislielākais upuru skaits bija 1969.gada 13.martā, kad zvejas tralerim “Pāvilosta” Atlantijas okeānā uztriecās Panamas tankkuģis. Trieciens bija tik spēcīgs un negaidīts, ka izglābties nepaguva neviens no 24 vīriem.
