Tuvākie 20 gadi būs izšķiroši Latvijas attīstībā un pārveidē par modernu un plaukstošu valsti, savā slejā žurnāla “Kapitāls” decembra numurā norāda “IBS Prudentia” investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
Pēc astoņiem augšupejas gadiem šis ir izrādījies reti slikts gandrīz visiem un gandrīz visur, un tagad ekonomikas sakopšanai atkal būs smagi jāstrādā. “Lai gan liela daļa Latvijas iedzīvotāju nejūtas nekādās dzīrēs piedalījušies, paģiras skar lielāko daļu,” norāda eksperts.
Viņš akcentē, ka priekšdienām var izdarīt vairākus noderīgus secinājumus. Pirmkārt, naudu tomēr nāksies pelnīt vecmodīgi – strādājot. Nevar uzbūvēt ilgtspējīgu un bagātu valsti uz ilgtnespējīgas tautsaimniecības, kas ražo zemu pievienoto vērtību. Toties vajadzīga ir ilgtspējīga kvalitatīvu, konkurētspējīgu, pasaulē atpazīstamu un novērtētu preču un pakalpojumu radīšana, ražošana un eksports ar augošu pievienoto vērtību. To nesasniegt bez smaga intelektuāla darba.
“Lai veiksmīgi ietu uz šo mērķi, galvenais ir izglītība, atbalsts uzņēmējdarbībai un vide plašā izpratnē, aptverot arī likumdošanu, drošību, infrastruktūru, veselības aizsardzību, kultūru, apkārtējo vidi, demogrāfiju un vēl citas lietas. Tās ir ilgtermiņa prioritātes, nevis lozungs. Šīs prioritātes noteiks Latvijas likteni. Ir pagājuši 20 gadi, kopš Latvija sāka mosties no miega un celties. Tā ir viena jauna postpadomju cilvēku paaudze, kura ir izaugusi šīsdienas realitātē. Tā ir puse no 40 gadiem – tik ilgi, cik Mozus vadāja savu tautu no faraonu verdzības uz apsolīto zemi. Tādēļ nākamie 20 gadi, manuprāt, būs izšķirīgi, lai izveidotu valsti ar nākotni vai arī padotos nožēlojamai nākotnes perspektīvai, kas būtu izšķīšana un pazušana,” akcentē Rungainis.
Tieši 40 gadi ir bijis tas periods, kāds bija nepieciešams Somijai, Singapūrai, Japānai, Dienvidkorejai un vēl citām veiksmīgām valstīm, lai veiktu pāreju no atpalicības uz modernu valsti.
Latvijas gadījumā, lai arī izdarīts nav maz, daudz laika un iespēju ir arī izniekots. “Atgrūšanās spēks no padomju impērijas mūs ātri pagrūda zem Eiropas un NATO spārna, kas vairāk bija ģeopolitisko procesu rezultāts un ir devis zināmus augļus, bet tālākā mūsu gaita nav pietiekami apzinīga un mērķtiecīga. To spilgti apliecina garā un bagātā augšupejas posma izniekošana, kas liek mums šobrīd justies kā sivēntiņam, kas notrallinājis vasaru un salmu māju vien uzbūvējis,” skaidro investīciju baņķieris.
Otrkārt, Latvijai būtiski būs uzkrāt, jo neuzkrājuši turpmāk tik viegli un lēti nevarēsim iegūt finansējumu. Patlaban Skandināvijas, Vācijas un Krievijas uzkrājumi finansē Latviju. Latvijas pašas uzkrājumu apjoms ir tikai 16% no kopējā.
“Tā ir mūsu atkarība un ievainojamība, it īpaši, ja šo naudu izšķiežam. Mūsu laime, ka mūsu lielākās bankas pieder skandināviem un vāciešiem, kuriem ir spēcīgas eksportējošas ekonomikas, pozitīvas tekošā konta bilances un stingra uzkrāšanas kultūra, turklāt šīs valstis vismazāk pakļautas globālajai krīzei,” uzsver eksperts.
“Tāpat 4,4 miljardi latu nerezidentu līdzekļu mūsu finanšu sistēmā ir liels pluss – tie ir līdzekļi finansējumam un peļņas avots, kas ģenerē netiešos ienākumus apkalpojošajā sfērā un arī interesi par investīcijām, uzņēmumiem. Tādējādi liels un aktīvs finanšu sektors Latvijai ir ļoti svarīgs. Lai gan tas nepatīk citiem Eiropas baņķieriem, ASV un pašai Krievijai, šī kaimiņvalsts apskatāmajā nākotnē pati nodrošinās līdzekļu aizplūdi un to apriti, tāpat kā kaimiņvalstu valdību rīcība nodrošināja Šveices banku sistēmas uzplaukumu – to ir jāmāk izmantot.”
Kā uzsver Rungainis, treškārt, kapitālisms ir “pagaidām labākā cilvēces izveidotā ierobežotu resursu lokalizācijas metode, kas tādējādi vislabāk apmierina sabiedrības intereses, turklāt atsevišķi indivīdi vai pat vairākums sabiedrības drīkst uzskatīt, ka tas tā nav. Process ir dinamisks.”
No šīs tēzes secināms, ka ražošanas līdzekļi ātrāk vai lēnāk, agrāk vai vēlāk tomēr nonāk to rokās, kas sabiedrības interesēs spēj ar tiem rīkoties vislabāk. To ir svarīgi saprast un apzināties Latvijas uzņēmējiem, kapitālistiem un pārvaldniekiem.
“Ja mēs sabiedrībai kopumā vislabākajā veidā netiekam galā ar saviem pienākumiem, uzņēmumiem, īpašumiem vai ieguldījumiem, sabiedrība atrod veidu, kā mums tos atsavināt un nodot citiem apsaimniekotājiem – labākiem, veiksmīgākiem, tālredzīgākiem, gudrākiem, strādīgākiem, uzmanīgākiem,” brīdina investīciju baņķieris.
Šo procesu var redzēt daudzviet Latvijā. Latvijas laukos lieli auglīgas zemes īpašumi tiek apvienoti saimniecībās, un tās pieder dāņiem, vāciešiem, angļiem, kuri, izrādās, labāk zina un saprot, kā strādāt mūsu laukos.
“Es nepieņemu argumentu, ka viņiem ir vairāk iespēju un priekšrocību. Priekšrocības ir tikai mums – mājās pat sienas palīdz, pārējo izšķir intelekts. Ja esam kūtri un slinki – tad zaudējam, un tiem, kuri atsakās to pieņemt, jāsaprot, ka vainas meklēšana jāsāk ar sevi,” aicina Rungainis.
Viņš norāda arī uz banku sektoru, kur apgriezienus uzņem mātesbanku sūtītas un veidotas sevišķās komandas slikto kredītu, uzņēmumu un projektu restrukturizācijai un/vai pārņemšanai, kas draud beigties ar īpašnieku maiņu.
“Latvijas iedzīvotājiem atkal ir iespēja pārvērsties tikai par kalpiem un vagariem – pieskatītājiem, izdzinējiem savā zemē svešzemju kungiem, bet tikai šoreiz paši esam vainīgi un atbildīgi par to. Ja nemākam saimniekot ar puspasaulei aizņemtu naudu, viņiem jānāk un jāierāda, kā to darīt, jo paši jau sūnu ciemu izmēzt nespējam,” uzsver Rungainis, kā piemēru minot notikumus ap “Parex banku”.
Eksperts norāda, ka sāk gribēties, lai ātrāk nonākam pie Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības finanšu atbalsta Latvijai, jo tas nāktu ar skaidrām un cietām prasībām, kas varētu beidzot samazināt valsts nesaimnieciskumu, izšķērdību, pārvaldes neefektivitāti un “dažbrīd vienkārši stulbumu, jo šķiet, ka bez baronu pēriena un laimes lāča nu nekādi nevaram”.
“Kas jādara? Jāceļ valsts ar izglītības attīstību un atbalstu uzņēmējdarbībai, uzstādot konkrētus mērķus – Baltijā labākā uzņēmējdarbības vide ar visiem tās elementiem, ieskaitot nodokļus, atbalstu, slimošanu tikai uz valsts rēķina utt. Arvien augstākas vietas starptautiskajos valstu reitingos, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un izglītību. Augstāks un augošs mūsu izglītības reitings pasaulē. Viss pārējais ir jau pateikts – Dievs, daba, darbs; mosties, celies, strādā; nevis slinkojot un pūstot,” rezumē investīciju baņķieris.
