Latvija ir pievienojusies nevajadzīgas antibiotiku lietošanas samazināšanas kampaņai. Tas nozīmē ikviena izglītošanu par šo zāļu nozīmi un arī par to lietošanu nevietā. Mediķi vēlas pievērst uzmanību tam, ka strauji palielinās baktēriju noturība pret antibiotikām.
Slimība klāt, baktērijas vairojās, pašsajūta pasliktinās. Nopietnu iekaisumu gadījumos palīdz antibiotikas. Tās izgudrotas pirms 60 gadiem. Ar to palīdzību ir izārstēti miljoniem cilvēku no holēras, tuberkulozes, plaušu karsoņa. Tomēr pēc šiem gadu desmitiem ir skaidrs, ka cilvēki tās bieži lieto nevietā un par daudz. Tas strauji palielina baktēriju rezistenci – tas ir noturību pret antibiotikām, jeb citiem vārdiem sakot iekaisumu ir grūtāk izārstēt.
Uga Dumpis, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs: “Tās antibiotikas, kuras mēs ikdienā lietojam drīz varētu kļūt neefektīvas.” Latvijā antibiotiku patēriņš ir viens no zemākajiem Eiropā. Tomēr pēdējo gadu laikā novērojams straujš tā saucamo plaša spektra antibiotiku lietošanas pieaugums. Tās postošāk iedarbojas uz cilvēka normālo mikrofloru un veicina noturīgo jeb rezistento baktēriju izplatību daudz vairāk kā to darīja tādas sen zināmas antibiotikas kā penicilīns un amoksicilīns. Reanimācijas nodaļās nonāk paši smagākie pacienti un viņu spēja pašiem uzveikt slimību ir zudusi, tāpēc antibiotikas glābj, taču ne vienmēr tas ir viegli, jo mikrobu noturība ir palielinājusies.
Šīs un citas atziņas tiek aktualizētas arī Eiropas Antibiotiku dienā, kuras laikā īpaša uzmanība tiek veltīta skaidrojošam darbam iedzīvotājiem un mediķiem. Pētījumi piecu gadu laikā Latvijas slimnīcās rāda, ka aptuveni 18% antibiotiku tiek nozīmētas nevajadzīgi. Pagaidām Latvijā nav pētītas šo zāļu izrakstīšanas īpatnības ārpus slimnīcām. Speciālisti uzskata, ka to vajadzētu un varētu uzsākt jau tuvākajā laikā, lai samazinātu lietoto antibiotiku daudzumu, kurus cilvēki lieto, ārstējoties ambulatori.
