Mēs, Neretas vidusskolas 11. klases skolēni, devāmies uz Garlība Merķeļa piemiņai veltīto skolēnu literāro darbu konkursa “Latvieši” noslēgumu Depkina muižā Ķekavā.
Aplūko senus pergamentus
Uzrakstot eseju, konkursā piedalījās septiņpadsmit 11. klases un divi 12.b klases skolēni. Diena sākās režisora Eduarda Smiļģa muzejā. Uzzinājām, ka viņš par saviem privātajiem līdzekļiem dibinājis Dailes teātri. Latvijas Valsts vēstures arhīvā mums bija iespēja apskatīt unikālus senus, no 13. līdz 17. gadsimtam, pergamentus, tie ir liela vērtība ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā.
Katlakalna kapos nolikām ziedus un iededzām svecītes Garlība Merķeļa piemiņai. Dienas svarīgākais notikums bija apbalvošanas ceremonija bijušajā Depkina muižā Ķekavā. Konkursa rīkotāji mūs muižā sagaidīja ar siltu tēju un garšīgām smalkmaizītēm.
Datoru klikšķinātāju paaudze
Žūrijas komisijas pārstāvis literatūrzinātnieks E. Mucenieks stāstīja, ka konkursam iesūtīti 68 darbi. Visatsaucīgākais bijis Sēlijas novads, no kura saņemtas 22 esejas. Šīgada konkurss no citiem atšķīrās ar to, ka piedalījās arī neredzēti daudz zēnu. Visvairāk (28) izvēlējās tēmu “Izcilākais cilvēks manā dzimtā”, bet otru populārāko tēmu — “Mana dzimta” — 20 dalībnieku. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja speciālists A. Grāpis sacīja: “Kopējais intelektuālais līmenis datoru klikšķinātāju paaudzei ir augsts. Sava dzimta ir jāiepazīst, jo lielā vēsture sākas no mazās vēstures — no dzimtas.” Vērtētāji atzina, ka prieku sagādāja jaunās paaudzes optimisms ar reālu dzīves redzējumu.
Balvas — grāmatas
Balvu — grāmatas — saņēma ikviens skolēns. Žūrijai bija grūti izvērtēt, kurš darbs ir labākais, tāpēc galvenā balva netika piešķirta. No 19 Neretas vidusskolas skolēnu esejām 17 saņēma pateicību. Atzinību ieguva Laura Saldovere, kura rakstīja par savu vecmāmiņu Teklu Laizāni. Vienu no sešām G. Merķeļa godalgām saņēma Marta Miļkeviča. Neretas vidusskolai kā ilggadējai un aktīvai šī konkursa dalībniecei piešķīra īpašu balvu — divas teātra enciklopēdijas, ko dāvināja Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs. Ināra Rumbiņa, Ķekavas novadpētniecības muzeja vadītāja, mūs iepriecināja, paziņojot, ka ir iespēja mūsu darbus apkopot un izdot grāmatā, ja vien izdosies iegūt līdzekļus.
