Šodien Briselē rīkotā Latvijas lauksaimnieku protesta akcija, kurā tika pausta neapmierinātību ar tiešo maksājumu nevienlīdzīgo sadalījumu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ir pamanīta, atzina biedrības Latvijas Zemnieku federācija valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļas pārstāvis Ivars Bušmanis.
Kā pastāstīja Jerumāne, protesta akcijā, kas patlaban jau ir noslēgusies, piedalījās 48 piketētāji no Latvijas. “Mūs kā piketētājus pamanīja, jo bijām vienīgie, un mūsu Latvijas karoga krāsas krekli bija iespaidīgi un efektīvi,” uzsvēra Jeruma.
Piketa laikā ar zemniekiem tikās zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS), kurš piketētājus sveica Latvijas 90.gadadienā. Ministrs informējis piketētājus, ka Latvijas zemnieki un viņu akcija ir pamanīta. “Šodienas piketa mērķis ir panākts, mūs pamanīja tie, kam bija jāpamana,” norādīja Jeruma.
Rīt no plkst.9 līdz plkst.12 pikets tiks turpināts. Pēc piketa Latvijas zemnieku pārstāvji iepazīsies ar Eiropas Parlamenta (EP) ēku, kā arī plānota tikšanās ar EP deputātiem, informēja Jeruma.
Arī Bušmanis norādīja, ka Latvijas zemnieku piketi šodien Briselē ir pamanīti un novērtēti, it īpaši tāpēc, ka šis ir pirmais Latvijas zemnieku pārstāvju pikets Briselē.
Pēc viņa teiktā, patlaban tiek gatavoti priekšlikumi, kā jaunajām dalībvalstīm gūt lielāku ieguvumu no Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes. “Pašreizējās veselības pārbaudes uzdevums nav nedz vērtēt, nedz pārskatīt, bet meklēt uzlabojumus esošajā kopējā lauksaimniecības politikā,” norādīja Bušmanis.
EP deputāts Valdis Dombrovskis uzskata, ka Latvijas izredzes panākt līdzvērtīgus maksājumus šobrīd ir vājas, ja vien Zemkopības ministrija saviem ES partneriem nepiedāvās jaunus risinājumus papildu līdzekļu piesaistei no ES budžeta. Latvija varētu arī prasīt kompensāciju, lai segtu maksājumu starpību, tam gan būtu nepieciešams lielāko ES “naudas maka” turētāju Vācijas un Francijas atbalsts, šādu Dombrovska viedokli pauda viņa padomniece Elīna Melgaile.
Eiropas Komisijas priekšlikums par lauksaimniecības politikas pārskatu neparedz maksājumu izlīdzināšanu, bet piedāvā turpināt īstenot diskriminējošu lauksaimniecības politiku jaunajās dalībvalstīs. Īpaši tas attiecas uz Latvijas zemniekiem, kuri saņem vismazākos platību maksājumus no visiem 27 ES dalībvalstu lauksaimniekiem, paziņojumā medijiem norāda Dombrovskis.
Kā ziņots, šodien un rīt, 19.novembrī, Briselē ES lauksaimniecības ministru sanāksmē tiek analizēti ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformas veselības pārbaudes rezultāti, tāpēc Latvijas un Lietuvas lauksaimnieki organizē miermīlīgu protesta akciju, lai vienotā tirgū prasītu godīgus tiešos maksājumus.
ES dalībvalstu zemkopības ministri Briselē turpinās diskusijas un, iespējams, panāks politiskās vienošanās par ES Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes jautājumiem.
Sanāksmē piedalīsies arī zemkopības ministrs. Turpinot apspriest kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi, Roze atkārtoti norādīs uz tiem argumentiem, kurus Latvija jau pauž vairākkārtīgi un visos iespējamos līmeņos. Latvijai būtiskākie jautājumi ir: modulācija un atbilstošs un līdzvērtīgs finansējums visām dalībvalstīm jaunajiem izaicinājumiem, kā arī tiešo maksājumu kritēriju pārskatīšana.
Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem Roze uzsvērs, ka vēlākais līdz 2010.gada beigām Eiropas Komisijai būtu jānāk klajā ar izvērtējumu par tiešo maksājumu mērķiem, finansējuma apjoma noteikšanai izmantoto rādītāju pārskatīšanu, lauksaimniecības attīstību un situāciju tirgos. Pēc šī izvērtējuma pēc iespējas drīzāk un vēl pirms 2013.gada būtu jāseko konkrētiem Eiropas Komisijas likumdošanas izmaiņu priekšlikumiem par tiešo maksājumu sistēmas reformu, kura stātos spēkā vēlākais ar 2014.gadu.
Jau ziņots, ka Latvijas zemkopības ministrs vairākas reizes ES lauksaimniecības ministru sanāksmē ir norādījis uz nepieciešamību mainīt nevienlīdzīgos tiešo maksājumu nosacījumus. Taču, visticamāk, tiešo maksājumu nosacījumi Latvijai tiks mainīti tikai nākamajā plānošanas periodā pēc 2013.gada.
Zemkopības ministrija ir veikusi aprēķinus par Latvijas zaudējumiem ES līdzšinējās maksājumu sistēmas saglabāšanas gadījumā un aplēsusi – ja nevienlīdzīgā maksājumu sistēma netiks mainīta, Latvija piecu gadu laikā neiegūs aptuveni 1,6 miljardus eiro (1,12 miljardus latu).
