Mierīgo sestdienas vakara noskaņu daudzās ģimenēs izjauca negaidītais paziņojums televīzijā, ka “Parex bankas” akciju kontrolpaketi par pāris latiem ar Hipotēku un zemes bankas starpniecību pārņem valsts. Notrīsēja sirds tiem, kuriem darbavieta šajā bankā ieskaita algu, kam ir veidoti uzkrājumi depozītos vai ņemts ilgtermiņa kredīts. Kā atbaidošs rēgs pavīdēja bankas “Baltija” rēgs — vai noguldītājiem atkal gaidāms tas pats, kas 1995. gadā, kad savus uzkrājumus zaudēja katrs otrais Latvijas iedzīvotājs?
Tie, kas domā, ka valsts “par sviestmaizi” tikusi pie vienas no lielākajām Latvijas bankām, maldās. Lai “Parex banku” kaut sākotnēji uzturētu, vajadzēs vismaz 200 miljonu latu no valsts budžeta. Nav arī zināms, cik miljonu būs nepieciešams, ja cilvēki nenoticēs valstij un tomēr steigs izņemt savus noguldījumus no riskantās bankas. Tad vēl kā Damokla zobens virs galvas vīd 295 miljonu eiro sindicētais kredīts, kas “Parex bankai” jāatmaksā jau 2009. gada februārī, pārējie 500 miljonu eiro — nākamā gada jūlijā.
Kāpēc “Parex banka” lūdza palīdzību Latvijas valdībai? Bankai vienkārši vairs nebija naudas, jo šobrīd neviens naudu pret vērtspapīriem vairs neaizdod, ja kredītu negarantē valsts. Neuzticēšanās ekonomiskās krīzes dēļ ir tik milzīga, ka pat normāli funkcionējoši uzņēmumi nav spējīgi aizņemties naudu ražošanas attīstībai bez valsts garantijām. Un valdība sestdien arī garantēja 160 miljonu eiro aizņēmumu privātuzņēmumam “Liepājas metalurgs”.
Jautājums, vai “Parex banka” nu ir glābta, tomēr nedod miera. Vairākkārt taču esam mānīti un pievilti, esam dzirdējuši saldus solījumus, bet piedzīvojuši pilnīgu krahu. Kā būs šoreiz? Neticības velniņš urda: kāda garantija, ka valsts nodrošinājums, ieguldījumi un aizdevumi netiek izlietoti bankrotējušo īpašnieku un bankas amatpersonu labklājības nodrošināšanai? Kā iespējams, ka pāris nedēļās stabila un vērienīga banka nonāk līdz bankrotam? Un kāpēc valdība glābj tikai vienu banku? “Pilsoniskās savienības” līderi Sandra Kalniete un Ģirts Valdis Kristovskis pieprasa sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, jo tik svarīgs jautājums Saeimā nav pat apspriests. Vai valstī vispār ir rīcībspējīgs finanšu ministrs?
Otru bankai “Baltija” līdzīgu “uzmetienu” nepārdzīvotu pat tik pacietīga tauta kā latvieši. Tāpēc iespiest saujā pa latam Karginam un Krasovickim un savākt banku savā “kabatā” — tā laikam bija vienīgā reālā iespēja, ko valdībai darīt.
