Koknesē nule atklāts atjaunotais šosejas Rīga—Daugavpils posms. Gluži kā “vecajā” Eiropā — līdzens asfalts, nožogojumi, ceļa zīmes, luksofori. Pat naktī uz gājēju pārejas var pamanīt katru sīkumu. Arī tuvīnās ielas salabotas, ir gaišs, un par bedrēm nav jāuztraucas. Kā nekā pāris kilometros iztērēti gandrīz seši miljoni latu.
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, neņemot vērā taupības režīmu, dāsni sola jau nākamajā gadā sākt Latgales autoceļa būvniecību, kas būs vērienīgākais un arī dārgākais ceļu būves projekts, kas līdz šim īstenots. Caur purvainu apvidu būvēs jaunu automaģistrāli.
Taču tajā pašā laikā Daugavas kreisajā krastā ceļš caur Seci un Staburagu uz Jēkabpili mirkst ūdenī. Jo ilgākas rudens lietavas, jo grūtāks brauciens un lielāka iespēja bedrēs salauzt braucamo vai nogrimt kādā dubļu peļķē.
Vai Satiksmes ministrija Daugavas kreisajā krastā dzīvojošos uzskata par zemākas šķiras cilvēkiem, kuriem daudzus gadus var bārstīt vien tukšus solījumus ceļu salabot?
Latgales autoceļa mērķis ir samazināt Austrumu virzienā braucošo automašīnu plūsmu pa šoseju Rīga—Daugavpils. Ja salabotu ceļu Daugavas kreisajā krastā, noteikti samazinātos satiksmes intensitāte arī uz šīs šosejas. Turklāt atjaunot jau esošu ceļu noteikti ir daudz lētāk nekā purvā būvēt jaunu, kura ekonomiskais ieguvums vismaz pašreizējā situācijā ir ļoti apšaubāms.
Kāds vīrs no Daugavas kreisā krasta pagasta vakar zvanīja redakcijai un aicināja Rīgas kungus izmēģināt ar kādu lepnāku automašīnu izbraukt caur Seci uz Sēlpili. Varbūt tad viņu domas par to, kurš ceļš jābūvē nākamais, mainītos.
