Redzot publicētus jaunākos datus par HIV inficēto skaita pieaugumu, nereti pāršķiram laikraksta vai žurnāla lapu, nemaz neizlasot, jo tas taču neattiecas uz mums, mūs tas noteikti neskars. Tomēr statistika liecina, ka arvien vairāk ar šo slimību saslimst cilvēki, kuri nekad nav lietojuši narkotiskās vielas.
Sabiedrības veselības aģentūras dati liecina, ka Latvijā HIV un AIDS saslimšanas gadījumi tiek reģistrēti kopš 1987. gada. Līdz šīgada septembrim Latvijā reģistrēts 4216 inficēto, bet speciālisti lēš, ka patiesais inficēto skaits varētu būt pusotru un pat divas reizes lielāks. Aizkraukles rajonā reģistrēti 22 saslimšanas gadījumi. Labā ziņa ir tā, ka, rīkojot dažādus profilakses pasākumus, katru gadu no jauna inficējas arvien mazāk cilvēku. Piemēram, pērn Aizkraukles rajonā inficējās pieci, bet līdz šīgada septembrim reģistrēts tikai viens jauns saslimšanas gadījums. Visbiežāk HIV infekciju atklāj jauniem cilvēkiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, turklāt ļoti augsts ir saslimušo sieviešu īpatsvars.
Sabiedrības veselības aģentūra izveidojusi HIV profilakses punktus Latvijas lielākajās pilsētās, piemēram, Rīgā, Ogrē, Jēkabpilī, Valmierā un citur. Šo profilakses kabinetu jeb punktu mērķis ir panākt tālāku HIV un AIDS neizplatīšanos reģionos, apzinot inficētos un palīdzot viņiem. Kabinetā nodrošinātu šļirču un adatu maiņu, tur būtu uzzināma informācija par ārstēšanās un rehabilitācijas iespējām un citi informatīvie materiāli.
Arī Aizkraukles novada domes deputāti sprieda par šādas vietas nepieciešamību pilsētā, taču šobrīd konkrēta lēmuma, vai tādu atvērt, vēl nav. Pašvaldībai jānodrošina piemērotas telpas un jāalgo divi sociālie darbinieki. Protams, jādomā arī par darbinieku drošību, strādājot ar šiem cilvēkiem.
Varam domāt, ka tas neattiecas uz mums, novērsties no tiem, kuri kaut kādā veidā ir saslimuši, tomēr tā nav tikai viņu problēma. Varbūt, palīdzot viņiem, mēs palīdzēsim paši sev?
