Pirmdien, 3. novembrī, dzimšanas dienu svinēs pļaviņiete Lilita Ozola. Lai gan sievietes parasti par saviem gadiem nerunā, Lilitas kundze teic: “Var jau nenosaukt skaitli, cik gadu aprit, taču katrs nodzīvotais gads redzams cilvēka sejā. Man daudzi teikuši, ka vajadzētu vairāk smaidīt. Varbūt tā arī ir.”
Savā profesijā nestrādā
Lilita Ozola ir dzimusi Pļaviņās, te beigusi pamatskolu, pēc tam Jēkabpils tehnikumā apguvusi grāmatvedes profesiju. “Par grāmatvedi neesmu strādājusi nevienu dienu. Pēc tehnikuma beigšanas piedzima dēls Rolands, kuram šobrīd jau ir 25 gadi. Dēlu vēlā vedu uz bērnudārzu un pati turpat sāku strādāt. Mazbērnu novietnē “Mārīte” nostrādāju sešus gadus, vēl tagad ar kolēģēm ir saglabājušās labas attiecības. Ir patīkami ar viņām satikties un aprunāties,” stāsta Lilitas kundze.
Darbu bērnudārzā Lilitas kundze zaudēja deviņdesmito gadu sākumā, kad daudzas iestādes slēdza vai samazināja darbinieku skaitu. Jubilāre kādu laiku ir strādājusi ēdnīcā par pavāri, tad par pārdevēju dažādos veikalos.
Palīdz fiziskas nodarbes
Pirms kāda laika radās veselības problēmas un pagājušais gads lielākoties pavadīts mājās ārstējoties. “Cīnīties ar muguras sāpēm un tās pārvarēt palīdzējušas ārstes Gavare un Zelča. Man piedāvāja darbu SIA “Bezdelīgas” veikalā, un tagad es atkal strādāju par pārdevēju,” atklāj jubilāre.
Pēc darba Lilitas kundze labprāt parakņājas savās puķudobēs pie mājas, jo atslodzei vislabāk der fiziskas nodarbes: “Tādos brīžos, kad ne par ko negribas domāt, tīru māju, mazgāju grīdas. Tas palīdz vislabāk.”
Pārsteigums aiz durvīm
Lilitas kundzei svētki ir visu nedēļu — 27. oktobrī viņa svin arī vārdadienu. Vislielākais prieks jubilārei vienmēr ir par saņemtajiem ziediem. “40. dzimšanas dienā dēls sagādāja vislielāko pārsteigumu. Viņš tolaik dienēja armijā un pa pastu atsūtīja man apsveikumu dzimšanas dienā. Pēkšņi 3. novembra vakarā pie durvīm atskanēja zvans, atverot tās, ieraudzīju savu dēlu karavīra formā ar dzeltenām krizantēmām rokās. Tad gan aiz prieka raudāju,” atceras Lilitas kundze.
Dzimšanas dienas priekšvakarā Lilitas kundze vēlētos vairāk saules, siltuma un prieka: “Novembris nav mans laiks, labāk jūtos vasarā. Laikam tāpēc arī mana mīļākā krāsa ir dzeltenā.”
