Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojusies nevirzīt izskatīšanai Saeimā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētāja Jāņa Grīnberga iesniegto Amnestijas likumprojektu, informēja komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits (LPP/LC).
Komisija secinājusi, ka pēc būtības Grīnberga ideja nav atbalstāma un Saeimai nevajadzētu steigā pieņemt amnestijas likumu.
Komisija uzskata, ka Valsts prezidenta rokās ir iespēja apžēlot ieslodzījumā esošas personas un tas arī būtu jādara.
“Valsts prezidents simbolizē Latvijas valsti, un viņam būtu jāuzņemas iniciatīva un jāizskata jautājums par atsevišķu personu apžēlošanu, sagaidot Latvijas 90.dzimšanas dienu,” uzskata Šmits.
Jau ziņots, ka Grīnberga sagatavotajā un Saeimā iesniegtajā Amnestijas likumprojektā paredzēts, ka amnestija tiktu piemērota politiski represētām personām, personām, kuras jebkurā periodā līdz 1991.gada 31.augustam Latvijas Tautas frontē ieņēma vēlētus amatus, Augstākās Padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju, Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta komandieriem un lielvirsniekiem.
Ja Saeima virzītu iesniegto likumprojektu izskatīšanai un iesniegšanai Saeimā, tad no kriminālatbildības tiktu atbrīvots Ventspils mērs Aivars Lembergs, aģentūrai LETA savas bažas iepriekš pauda partijas “Jaunais laiks” deputāte Linda Mūrniece.
ZAP priekšsēdētājs rosina amnestiju nepiemērot personām, kuras izdarījušas noziegumu pret cilvēci, mieru, veikušas uz valsts varas gāšanu vērstas darbības, izdarījušas slepkavības, tīšus nodarījumus pret personas veselību, personas brīvību, godu un cieņu, kā arī pastrādājušas dzimumnoziegumus.
Grīnbergam kā ZAP priekšsēdētājam nav likumdošanas ierosināšanas tiesību, un viņa sagatavotais projekts ir nosūtīts visām Saeimas frakcijām un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem. Lai likumprojektu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, nepieciešams savākt vismaz piecu deputātu parakstus.
Grīnbergs iepriekš norādīja, ka valsts proklamēšanas 90.gadadiena ir ļoti nozīmīgs notikums tautas dzīvē. “Amnestija vienmēr ir labas gribas akts, piedošana un rokas pasniegšana tiem, kuri paslīdējuši un pieļāvuši Krimināllikuma pārkāpumu.”
Advokatūras pārstāvis arī skaidroja, ka no amnestijas piemērošanas tiek izslēgti tie, kuri izdarījuši noziegumus, lietojot vardarbību un vēršot neķītras tieksmes pret mazgadīgajiem, kā arī amnestija netiek piemērota tiem, kas ar savu rīcību veicinājuši citu personu pakļaušanu dažādām atkarībām.
Tāpat amnestija nav paredzēta tām personām, kuras nodarījušas noziegumus pret dabu, piemēram, tīši dedzinājušas mežus.
Grīnbergs norādīja, ka amnestijai ir jābūt iepriekš nezināmai un tā nedrīkst būt kā indulgence jauna nozieguma izdarīšanai. “Amnestijas piemērošana prasīs lielu darbu no Tieslietu ministrijas un prokuratūras, bet tie būs pūliņi savu līdzcilvēku un visas sabiedrības interesēs,” uzsvēra Amnestijas likumprojekta autors.
