Šodien streiku sāk medicīnas darbinieki, bet skolotāji it kā nomierināti, apsolot viņiem algas no nākamā gada 1. septembra tomēr palielināt.
Nule kļuvis zināms, ka nākamgad Izglītības un zinātnes ministrijai vēl varētu izdoties skolotāju algu paaugstināšanai papildu nepieciešamos 28 miljonus latu rast savos iekšējos resursos, bet jau 2010. gadā šim mērķim vajadzīgā summa ir jātrīskāršo, un šādas naudas ministrijas “maciņā” nebūšot.
Ministrija cer uz valdības palīdzību, taču, ja, veidojot 2010. gada budžetu, neizdosies iegūt vairāk nekā 82 miljonus latu skolotāju algu palielināšanai, var nākties slēgt aptuveni 150 skolu un skolotājus masveidā atbrīvot no darba.
Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis paziņojis, ka, piemēram, slēdzot 40 “palielu lauku skolu”, kur skolotāju vidējā alga ir 400 latu, valsts varot ietaupīt tikai piecus miljonus latu gadā. Ja vadās pēc šādiem aprēķiniem, lai ieekonomētu 82 miljonus latu, jāslēdz 656 skolas. Latvijā ir aptuveni 970 vispārizglītojošo skolu. Pāri palikušās varētu dzīvot, “cepuri kuldamas”.
Tikai viena nelaime — ko darīs bez darba palikušie skolotāji un kā uz tām 300 palikušajām skolām nokļūs skolēni? Skolas autobusi lielos attālumos diezin vai būs labākais risinājums.
Mazās lauku skoliņas bieži vien ir arī apdzīvotās vietas kultūras centrs. Tās likvidēt varētu vienīgi ar ļoti nopietnu pamatojumu, bet skolotāju algu paaugstināšana noteikti nav iemesls, lai slēgtu kaut vienu skolu. Ja kādā mazākā pagastā vairs nebūs skolas, no turienes aizies arī darbspējīgie cilvēki. Jau šobrīd arvien vairāk māju un lauku, kur vēl pavisam nesen dzīvoja cilvēki, ieaug krūmos. Un, ja arī cilvēki paliks, vai pēc gadiem nebūs jāceļ jaunas skolas? Daudzviet žēlojas par savlaik slēgtajiem bērnudārziem. Nu ir bērni, bet viņiem domāto iestāžu vairs nav — viss privatizēts vai pašu nevērības dēļ izlaupīts un izdemolēts.
Vai tiešām gribam, lai Latvijā dzīvotu neizglītoti cilvēki?
