Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas vecākā inspektore Marija Gricāne stāsta par šīgada sēklaudzēšanas rezultātiem Aizkraukles rajonā. Gricānes kundze atklāj, ka ziemāji šoruden sēti, izmantojot dažādas tehnoloģijas.
Audzē pārtikas graudus
Vietalvas pagastā, Skrīveros un Bebru pusē zaļo jaunie ziemāju sējumi. Laukos iesētas rudzu ‘Danko’ (‘Dankovskij novij’), ziemas tritikāles ‘SW Valentino’ un ‘Dinaro’ bāzes un sertificētas kategorijas šķirnes sēklas, kas atbilst augstiem sēklu kvalitātes rādītājiem.
“Šķirnes ir agrīnas un ražīgas, tāpēc var cerēt, ka jebkādos ziemošanas apstākļos tās būs arī ziemcietīgas, jo rudziem nebija melno graudu, un bija laba arī pārtikas graudu kvalitāte. Šo šķirņu izvēli sēklaudzēšanai pagājušā gada rudenī noteica augstāko kategoriju šķirnes sēklu piedāvājums, jo rudzu šķirni ‘Kaupo’ iesēja tikai pārtikas graudu audzēšanai,” stāsta Marija Gricāne.
Sagatavo sešas tonnas tritikāles
Skrīveru zemkopības zinātniskajā institūtā šoruden sagatavotas vairāk nekā sešas tonnas tritikāles ‘SW Valentino’ bioloģiskas izcelsmes sertificētas sēklas, Vecbebru zemnieku saimniecībā “Vecsiljāņi” — 59,8 tonnas ziemas tritikāles ‘Dinaro’ pirmās paaudzes sertificētas šķirnes sēklas. Šogad Latvijas sēklaudzētāju reģistrā iekļautas arī Vietalvas pagasta zemnieku saimniecības “Grannes” sertificētas sešas tonnas C kategorijas un gandrīz tonna bāzes kategorijas šķirnes ‘Danko’ rudzu sēklas.
Vasarāju labību šķirnes sējumu lauku apskates veiktas vasaras miežu, auzu un griķu šķirnes sējumiem, arī alus miežu šķirnei ‘Xanadu’ (85,7 hektāros), pārtikas auzu šķirnei ‘SW Ingeborg’ (40 hektāros), pārtikas auzu šķirnei ‘Vendela’ (18,5 hektāros) un bioloģiskajā augu sekā audzētajai izturīgajai auzu šķirni ‘Laima’ (3,37 hektāros).
Gan ziemāju, gan vasarāju labību sēklu lauki audzēti tīros laukos no kaitīgās nezāles — vējauzas ‘Avena fatua’.
Šķirnes ir ražīgas
“Visi nosauktie šķirņu sējumi atbilda sēklaudzēšanas prasībām, tie bija bez nezālēm, tāpēc ir ražīgi sējumi. Tas šovasar ir sēklaudzētājas zemnieku saimniecības “Ziediņi”, SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība”, kooperatīvās sabiedrības “Aizkraukle A” un Zemkopības zinātniskā institūta Agrotehnikas nodaļas nopelns. Ziemāju labību sēklu lauku ražība šoruden nebija zemāka par piecām līdz sešām tonnām, vasarāju labību sēklu laukos — ne mazāka par četrām līdz piecām tonnām no hektāra,” stāsta Gricānes kundze.
Bioloģiskajos laukos agrā pavasarī sausuma dēļ ziemas tritikālei un auzām veidojās slāpekļa deficīts, kas samazināja stiebra garumu.
Iegūtā raža bioloģiskajā augu sekā sēklu laukā ziemas tritikālei un ziemas speltas kviešiem nedaudz pārsniedz divas tonnas no hektāra, auzām — tonnu. Kultūraugu izturības palielināšanai un ražības pieaugumam bioloģiskajā augu sekā vairāk izmantojami dažādi kultūraugu maisījumi, sējot labību un pākšaugu maisījumus, pākšaugus ar balastaugu, labības ar tauriņziežu pasēju vai lopbarības augu maisījumu pasēju, jo šo maisījumu veidošanu atļauj atbilstošie noteikumi. Zemkopības zinātniskā institūta bioloģiskajā augu sekā Pardenčos 43,26 hektāru platībā vislielākā ilggadības izturība ir dažādu lopbarības augu maisījumiem.
Pieredzi var gūt “Ģēģeros”
“Izmaksu ziņā ieguvēji šoruden ir tie, kuri audzēja agrīnās labības šķirnes, sējumu struktūrā izmantojot ziemas miežus, ziemas rapsi, ziemas kviešus. Šo pieredzi var papildināt zemnieku saimniecībā “Ģēģeri” Neretā, jo tur raža bija sekmīgi novākta jau līdz septembrim. Par to, ka zemnieku saimniecībā “Ģēģeri” augu maiņa un lietotā tehnoloģija sējumu kopšanas tehnoloģija sekmēja veselīga, izlīdzināta un viendabīga sēklas materiāla ieguvi, varēja pārliecināties Nacionālās sēklu kontroles laboratorijas eksperti, jo pašaudzētie ziemas kviešu sēklas graudi vizuāli izlīdzinātības, veselīguma, ovāli apaļu graudu izskata ziņā neatpaliek no Zviedrijas sēklaudzēšanas kompānijas “Swalof Weibull” piedāvātā sēklas materiāla,” vērtē Marija Gricāne. Tas ir viens no pamatnosacījumiem ziemāju labības šķirnes sēklas sertifikācijas sākšanai saimniecībā, to veicinājis arī sekmīgi realizētais projekts — jauns labības pirmapstrādes komplekss ar uzglabāšanas potenciālu 600 tonnām.
Palielina platības
Vasarāju labību šķirnes sēklu laudzēšanā nepārspēta ir zemnieku saimniecība “Ziediņi” Daudzeses pagastā. Saimniecība ir palielinājusi apskatei pieteiktās vasaras miežu un auzu šķirņu sēklaudzēšanas platības līdz 160 hektāriem, Daudzeses pagastā veidojot labus tīrumus un Zemgalei raksturīgo ainavu. “Prasmīga intensīvo tehnoloģiju izmantošana sadarbībā ar sēklu sagatavotāju, saiņotāju un pārdeveju, ir nodrošinājusi zemnieku saimniecībā “Ziediņi” audzēto sēklu pirmapstrādi nepārtrauktā līnijā — šķirojot, kodinot, iztīrītās sēklas saiņojot maisos, saiņojumus apzīmējot ar oficiālām etiķetēm. Vidējo sēklas paraugu noņemšanu veic ar automātisko paraugu dalītāju no iztīrīto sēklu plūsmas pirms sēklu kodināšanas. Tā strādā lielsaimniecībās, ievācot ražu, kas divas līdz trīs reizes pārsniedz to, pēc kuras tika aprēķināti vienoto platību maksājumi,” stāsta Marija Gricāne.
Arī vidējās un nelielās saimniecības, apsaimniekojot īpašumā esošo zemi, neatlaidīgi turpina darboties sēklaudzēšanā, audzējot lopbarības augu sēklas, izmantojot izdevīgākos platību maksājumus. Tāda ir zemnieku saimniecība “Jankas” Vietalvas pagastā un zemnieku saimniecība “Jāņkalni” Skrīveru pagastā.
Uzziņa.
Aizkraukles rajonā darbojas lielākie lopbarības augu sēklaudzētāji — Zemkopības zinātniskais institūts, Skrīveru sēklkopības sabiedrība, zemnieku saimniecība “Vecsiljāņi”. Ar šķirnes kartupeļu sēklaudzēšanu nodarbojas zemnieku saimniecība “Pakalni” Sērenē. Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrā no Aizkraukles rajona iekļauti 33 uzņēmumi un divas fiziskas personas.
