Jau pāris nedēļas Zviedrijā, mediji ekonomikas un banku tematu tur karstu – sākot no tēzes, ka Baltijas valstis var piemeklēt bankrotējušās Islandes liktenis, un beidzot ar kritiku, ka Skandināvijas bankas, kuras pat globālajā krīzē jūtas stabili, var ciest no tā, ka Baltijā “iepinušās” par dziļu. Savukārt mūsu bažas ir par to, kas notiktu, ja kāda no tā sauktajām mātes bankām globālos triecienus tomēr neizturētu.
Līdz ar pirmajām publikācijām par globālo finanšu krīzi Skandināvu prese savos rakstos par banku sektoru visai aktīvi ir pievērsušās Baltijai. Mūsu ekonomikas attīstība kā arī iedzīvotāju vēlmes pēc nekustamā īpašuma lielā mērā ir atkarīga tieši no Ziemeļnieku iepludinātās naudas.
Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, vairāk nekā puse no visiem Latvijā izsniegtajiem kredītiem nāk no trim Skandināvu izcelsmes bankām – Swedbank, SEB un Nordea.
Un vēl salīdzinoši nesen, it kā mazais un nepastāvīgais Baltijas tirgus nodrošināja krietnu daļu no peļņas pīrāga.
Tagad, kad ekonomikas lejupslīde Baltijā ir sakritusi ar finanšu krīzi pasaulē, bankas Zviedrijā preses izdevumos tiek kritizētas par pārlieku dziļo ienākšanu Baltijā, kas var negatīvi ietekmēt grupas finanšu rādītājus kopumā.
Bijušais banku darbības uzraugs Latvijā, tagad Zviedrijas Finanšu inspekcijas Stabilitātes departamenta vadītājs Uldis Cērps medijos pausto kopumā vērtē kā konstruktīvu kritiku, lai arī pārsvarā izmantoti tikai vietējo ekspertu viedoklis.
Uldis Cērps, Zviedrijas finanšu inspekcijas stabilitātes departamenta direktors: “Tas, kas ir atšķirīgs Zviedrijā, bankas nav tabu temats, par kuru amatpersonas vairās runāt, lielā mērā tāpēc, ka zina, ka rindas pie bankām uzreiz nebūs.”
Taču nevar noliegt, ka globālās finanšu krīzes ietvaros bankas pārdzīvo grūtus laikus. Šajā nedēļas nogalē visas trīs lielākās Skandināvu bankas ziņoja par saviem šā gada finanšu rādītājiem.
Swedbank grupa kopējā peļņa plus 1%, Latvijā mīnus 11%. SEB grupai mīnus 36%, Latvijā mīnus 30% peļņas salīdzinot ar pērno gadu.
Citkārt šīs ziņas interesētu vien specializētos medijus, bet tagad pilna zāle.
Un vieni no pirmajiem jautājumiem – kā jums iet Baltijā.
Intervijā LNT Top 10, Nordea bankas prezidents Kristians Klausens, stāsta, kamēr grupas peļņa kritusies par 7%, Latvijas filiāle uzrāda 22% pieaugumu. Taču domājot par labāko, netiek aizmirsts par sliktāko.
Kristians Klausens, “Nordea” grupas prezidents: “Mēs nesaskatām lielus zaudējumus izsniegtajiem kredītiem, tie iekļaujas normas robežās. Jā, protams, zināma nepastāvība ir vērojama – piemēram – riskanti aizņēmēji. Tajā pašā laikā mēs to visu spējam sabalansēt ar mūsu rīcībā esošajiem ienākumiem un uzkrājumiem. Bet es nenoliedzu – negatīvas tendences Latvijas ekonomikā ir un banku zaudējumi var pieaugt.”
Banku zaudējumi nozīmē kredīti, kurus nespējot attīstīt biznesu nespēj atdot uzņēmēji, vai, samazinoties ienākumiem nespēj maksāt mājsaimniecības.
Uldis Cērps pētot banku rādītājus pauž viedokli, ka principā skandināvi iespējamiem sarežģījumiem Baltijā ir labi sagatavojušies – izveidojot tā saucamo kapitāla buferi 17 miljradu eiro apmērā.
Uldis Cērps: “To lielākās zviedru bankas var izmantot neparedzētu zaudējumu segšanai, tas nozīmē, ka kopumā šīs bankas ir gatavas ciest zaudējumus 20% apmērā, kopumā secinājums – finansiālā krīzei viņi ir gatavi.”
Pēc Zviedru finanšu normatīvu ievērošanas kontroles daļas vadītāja teiktā, tas gan nenozīmē, ka tieši tik slikti arī būs.
Taču vai nebūs, arī grūti teikt.
Karls-Johans Granviks, “Nordea” viceprezidents: “Bažas ir patiesas. Jo tas tiek salīdzināts ar mūsu pašu pieredzi 90. gados, kad strauja izaugsme gāja kopā ar nesabalansētu budžetu. Tas, kas ir nepieciešams – pielāgoties realitātei.”
Realitāte skandināvu skatījumā ir tāda, ka gadu un pat vairākus Latvijā un Igaunijā ir sagaidāms negatīvs iekšzemes kopprodukta pieaugums, nedaudz pozitīvāk raksturota Lietuva.
Visas bankas, kā viena – min kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanu. Realitātē tas nozīmē, darbs ar klientu, pirms viņš vēl ir nonācis grūtībās.
