Santa Savicka ir enerģiska jauna sieviete, kurai patīk darbs ar cilvēkiem, kam ir “problēmas” ar likumu ievērošanu. Būdama juriste, un strādājot Probācijas dienestā, Santas kundze var labāk orientēties dažādās situācijās un likumu labirintos. Šajā darbavietā viņai lieti noder arī pieredze, kas gūta, pēc Policijas akadēmijas beigšanas strādājot Aizkraukles policijā par inspektori. Santa Savicka ir optimiste, jo zina, ka jebkuru problēmu var atrisināt, ja to ļoti vēlas.
Par aizkrauklieti kļūst vīra dēļ
— Kāpēc izvēlējāties šādu profesiju?
— Tā bija apzināta izvēle. Jau mācoties Līvānu vidusskolā, es sāku interesēties par jurisprudenci. Vispirms pabeidzu Jēkabpils tehnikumu un ieguvu jurista palīdzes diplomu. Pēc tam sapratu, ka vajadzīga augstākā izglītība, jo Līvānos, mazā pilsētiņā, jurista palīgam darba nebija. Pastrādāju citu darbu. Tad uzzināju, ka Policijas akadēmijā pirmo gadu būs arī Juridiskā fakultāte. Triju dienu laikā sakārtoju dokumentus, un mani šajā fakultātē arī uzņēma, jo bija jau Jēkabpilī gūtais pamats. Mācījos klātienē, dzīvoju kopmītnē, bet brīvdienās braucu mājās uz Līvāniem.
— Kāpēc pēc studijām nepalikāt Rīgā?
— Studiju laikā, Aizkrauklē ciemojoties pie draudzenes, iepazinos ar savu nākamo vīru Edgaru, tāpēc izlēmu darbu vispirms meklēt Aizkrauklē. Ja nodoms neizdotos, tad gan paliktu Rīgā. Par laimi, darbu Aizkraukles policijā man piedāvāja, tāpēc tagad esmu aizkraukliete, un te mūsu ģimene arī izveidojās.
Negatīvais rodas bērnībā
— Jūsu ikdiena saistīta ar negatīvām emocijām, jo jāsatiekas ar likumpārkāpējiem. Kā jūs ar viņiem rodat kopīgu valodu?
— Es viņus neuztveru kā noziedzniekus, no kuriem vajadzētu baidīties vai uzskatīt par īpašas kategorijas cilvēkiem. Katram no viņiem ir daudz labu rakstura īpašību, viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs, jo neviens nav pasargāts no nelaimes vai satiksmes nelaimes gadījuma un var kļūt par likumpārkāpēju. Protams, es te nedomāju slepkavas un izvarotājus, kurus gan nevar pielīdzināt pārējiem sabiedrības locekļiem. Mēs strādājam ar cilvēkiem, kuriem piemērots nosacīts sods par zādzību vai par braukšanu dzērumā un tamlīdzīgiem pārkāpumiem.
Esmu secinājusi, ka gandrīz visiem dzīvē rodas problēmas tāpēc, ka tādas bijušas bērnībā ģimenē. Vainīgs ir mīlestības trūkums. Viņi savlaik bijuši nemīlēti bērni, atgrūsti no ģimenes un tāpēc arī patstāvīgajā dzīvē daudz ko neprot un arī neizprot.
Es no viņiem nedistancējos, neatgrūžu, neskatos “no augšas”, pret klientiem neizturos ar nicinājumu vai pārākumu. Ja es būšu asa, arī viņi būs tādi paši, jo asums rada asumu.
Ar jauniešiem nav viegli
— Vai jūs saprotaties arī ar jauniešiem? Pusaudžu vecumā ar viņiem grūti pat vecākiem un skolotājiem.
— Ar pieaugušiem cilvēkiem kontaktēties ir daudz vieglāk nekā ar jauniešiem. Ar viņiem ir vislielākās problēmas pat uzraudzības programmā. Pusaudži bieži vien ignorē pienākumus, kādi viņiem jāpilda pēc tiesas lēmuma. Viņi vienkārši neizprot, ka nosacītais sods ir precīzi jāpilda. Jaunieši “neņem par pilnu” iespēju nokļūt cietumā. Ja kāds neizprot situācijas nopietnību un visu ignorē, es vēršos tiesā.
Uzraudzības laikā mainās
— Vai jūsu klienti, nosacītajam soda laikam beidzoties, jūs atceras, pasveicina?
— Jā, sveicina. Tomēr ir arī tādi, kuri vairs negrib mūs pazīt. Dažreiz aprunājamies, kā veicas. Viens klients man ir ļoti pateicīgs, kaut gan es viņu pat nosūtīju piespiedu kārtā ārstēties. Tagad viņa dzīve ir kardināli mainījusies. Daudzi uzraudzības laikā mainās acīm redzot. Mainās pat alkoholiķi.
— Uzraugot alkoholiķus, jums droši vien jālieto kādas īpašas metodes…
— Tā var teikt. Pirmajās tikšanās reizēs dažs labs pat atnāk jau “iesilis” un ir agresīvi noskaņots. Nereti sāk skaļi un bravūrīgi runāt, gandrīz kliedz. Cenšos savaldīties, runāju mierīgi, korekti, pieklājīgi izjautāju un uzklausu, un cilvēks norimst, sāk smaidīt, zūd viņa uzbudinājums. Ir noteikums, ka alkohola reibumā Probācijas dienestu nedrīkst apmeklēt.
Laika gaitā viņi saprot, ka mūsu dienests nav nekāds pārmācības nams un darbinieki cenšas viņiem palīdzēt noticēt saviem spēkiem un labākai dzīvei. Uz tādiem cilvēkiem var skatīties ar prieku.
— Cik ilgs mēdz būt uzraudzības laiks?
— No pusgada līdz trijiem gadiem. Tagad likuma grozījumos paredzēts, ka uzraudzības laiks var būt pat līdz pieciem gadiem. Mūsu struktūrvienībā neviena uzraugāmā ar tik ilgu laiku vēl nav. Mēs šajā laikā par cilvēka dzīvē notikušo uzzinām visu — gan par darbu, par draugiem un ģimeni, gan bērnu piedzimšanu un citiem nozīmīgiem notikumiem.
Domāju, ka tas mūsu uzraugāmajiem daudz ko nozīmē, jo te viņiem ir tāda kā pieturvieta, kur atnākt un izrunāties, palūgt padomu.
Apmānīt neizdodas
— Jums taču var sastāstīt diezin ko!
— Es intuitīvi jūtu, kad cilvēks melo vai vēlas mani piemānīt. Te man noder policijā gūtā pieredze, un es neesmu nekāda naivā vientiese, kura tic katram likumpārkāpēja vārdam. To viņi ātri vien saprot un savu uzvedību maina. Manā uzraudzībā ir ap 30 cilvēku, un tas nav tik daudz, lai es kaut ko aizmirstu vai palaistu garām neievērotu. Ja mēs varam sadarboties un uzraugāmajam klājas arvien labāk, par to tikai priecājos. Es viņiem novēlu būt vairāk kopā ar ģimeni, gādāt, lai mazajiem būtu laimīgāka bērnība nekā savulaik viņiem. Lai viņu bērni nekad nekļūtu par Probācijas dienesta klientiem.
Darbu nemainīs
— Vai neesat domājusi par citu darbavietu, kur mierīgāka ikdiena un lielāka alga?
— Pagaidām par to neesmu domājusi. Šajā kolektīvā jūtos labi, un man patīk strādāt ar cilvēkiem, kuriem vajadzīga mūsu dienesta palīdzība. Man ir interesanti viņus uzklausīt, jo viņiem visiem ir problēmas. Visi jau nevar būt laimīgi. Cilvēki mainās un reizē ar viņiem dzīve, sabiedrība un valsts. Pēc tumšas nakts aust rīts, pēc aukstām dienām sagaidām siltu vasaru, manu mīļāko gadalaiku.
Nupat visa ģimene bijām Turcijā, kur patlaban ir karsti. Jutos kā gājputns siltajās zemēs.
Viedokļi
Citi par Santu Savicku
Velga Zaķe, vecākā referente
— Santa ir korekta un iejūtīga darbiniece. Viņa ir ļoti sievišķīga, ar labu gaumi, tāpēc ar viņu vienmēr var izrunāties par sievietēm nozīmīgiem notikumiem. Santa ir izpalīdzīga un ļoti vienkārša — nekad neuzsver savu juristes pārākumu, bet dod padomu, kā atrisināt sarežģītas situācijas. Uzraugāmie klienti viņu ciena un respektē, jo Santa katrā no viņiem saskata arī labās rakstura īpašības.
Egils Markus, struktūrvienības vadītājas vietnieks
— Santa nebaidās uzņemties atbildību, un ar viņu ir labi strādāt komandā. Mēs spējam cits citu aizstāt. Santa vienmēr daudz mācās un interesējas par visu jauno, kas var noderēt darbā. Ap viņu valda sakārtotība gan darbavietā, gan mājās. Darbā Santa neieslīgst rutīnā, bet meklē jaunus radošus izpausmes veidus. Santai ir jauka ģimene.
