Valsts prezidenta kanceleja, pretēji publiskajā telpā izskanējušajai informācijai, nav izvairījusies no nodokļu nomaksas un viss ir noritējis likumīgi, šodien pēc tikšanās ar premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.
“Ir bijis līgums, ir bijis darbs, kas ir izdarīts, un bija apmaksa,” sacīja Zatlers, vien norādot, kas tas bijis saistīts ar pasākumu rīkošanu, bet sīkākus komentārus nesniedza.
Valsts prezidenta kanceleja atradusi veidu, kā ietaupīt uz nodokļu rēķina, personām par pakalpojumiem maksājot ar nevalstisko organizāciju starpniecību, liecina “Baltic Screen” publikācija laikrakstā “Dienas Bizness”.
Kā kļuvis zināms no avotiem Valsts prezidenta kancelejā, tā veikusi samaksu “par pakalpojumiem” kādai nepazīstamai biedrībai JUS, kas reģistrēta Tukuma rajona Smārdē un kā savus darbības veidus norādījusi sabiedrības informēšanu “par notiekošo sociālajā, ekonomiskajā, kultūras un sporta dzīvē Tukuma pilsētā, Tukuma rajonā un apkārtējās pašvaldībās”, kā arī līdzdalību dažādās aktivitātēs, kas saistītas ar sabiedrības izglītošanu un informēšanu.
Publiskās datubāzes rāda, ka šāda biedrība nav pieminēta saistībā ar kādām Valsts prezidenta Valda Zatlera vai Prezidenta kancelejas aktivitātēm, un tikpat mazpazīstamas ir arī sabiedrības amatpersonas Jānis Beide, Uldis Villerušs un Sandis Čilipāns. Neraugoties uz to, kanceleja pērn biedrībai JUS pārskaitījusi vismaz vienu maksājumu 1000 latu apmērā.
Ne prezidenta preses sekretāre Inta Lase, ne kancelejas vadītāja vietnieks un iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Ēriks Ozols nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai 2007.-2008.gadā slēgti kādi līgumi ar JUS.
Tikmēr biedrības pārstāvis Čilipāns atzina, ka biedrībai bijis noslēgts līgums ar prezidenta kanceleju “par Laura Reinika koncertu Valsts prezidenta pasākumā” un faktiski caur biedrību “gājis finansējums” – 2007.gada 17.decembrī ar kanceleju noslēgts līgums, kura summa bijusi 1000 latu.
Prezidenta kanceleja vērsusies pie Reinika ar piedāvājumu sniegt koncertu egles iedegšanas pasākumā pie Rīgas pils. “Mūziķi vienmēr grib, lai viņiem maksā “uz rokas”, taču to nevar izdarīt. Tādēļ Reiniks jeb, precīzāk, viņa menedžeris, vērsās pie mums, lai meklētu legālas iespējas to nokārtot. Tas bija 2007.gada beigās pēc Laura triumfa šovā “Dejo ar zvaigzni”,” sacīja Čilipāns.
Šādā veidā kanceleja ietaupījusi uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, un nodokļu konsultants, zvērināts advokāts Jānis Zelmenis, par šo metodi daļēji ironiski saka: “Nevalstiskā organizācijā ir potenciāls, kā ietaupīt uz nodokļu rēķina. Mūsu valsts ar šo piemēru rāda, ka nodokļu plānošana pastāv un ir akceptējams, ka nodokļus var maksāt dažādi. Valsts pati rāda, ka ne vienmēr nodokļi jāmaksā vienādi. Nodokļu nemaksāšana ir krimināli sodāma, taču šeit runa ir nevis par nodokļu nemaksāšanu, bet gan par nodokļu plānošanu.”
Saskaņā ar Zelmeņa teikto, mākslinieks var izrakstīt rēķinu, kādā vien formā vēlas, toties “Valsts prezidenta kanceleja ar šo piemēru rāda, ka nodokļu plānošana ir dzīva un pastāv. Jautājums par ētiku atkarīgs no tā, kā to uztver sabiedrība un cik tīra ir pati sabiedrība.”
Cits nodokļu konsultants – “Ernst&Young” partneris Egons Liepiņš – atzina, ka valsts iestādēm jābūt vislabākajam paraugam, īpaši darījumos un nodokļu nomaksas jautājumos, taču šajā gadījumā tas tā neesot: “Ja honorāru maksā privātpersonai, tad ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālā apdrošināšana, kamēr sabiedriska organizācija nemaksā pat pievienotās vērtības nodokli. Es domāju, ka neviena valsts iestāde nedrīkst pieļaut šādu situāciju. Šāds darījums nav pietiekami caurspīdīgs, un valsts iestādei nevajadzētu iesaistīties darījumos, kas nav caurspīdīgi.”
Pats Reiniks atzina, ka par šo gadījumu neko nevar pateikt: “Man tikai pasaka, kur jābūt un kur jādzied. Es tikai dziedu.”
Lietas kursā par to, no kura nākusi iniciatīva par šādu nodokļu maksājumu apiešanas veidu, pēc dziedātāja domām, varētu būt viņa menedžeris Gatis Kidals, taču tas piektdien uz mobilā telefona zvaniem neatbildēja. Tāpat pagaidām nav zināms, cik plaši Zatlera kanceleja praktizē šādu nodokļu maksājumu “likumīgas apiešanas” metodi, jo kancelejas vadība neatklāj, kādi vēl līgumi ar nevalstiskām organizācijām noslēgti 2007.gada otrajā pusē un 2008.gadā.
Savukārt Zatlera preses sekretāre pagājušajā nedēļā tā arī neatbildēja uz jautājumu, kāds ir Zatlera viedoklis – vai nevalstisku organizāciju izmantošana, lai apietu nepieciešamību maksāt valsts budžetam iedzīvotāju ienākuma nodokli par personām, kuru pakalpojumus izmanto Valsts prezidenta kanceleja, ir ētiska un atbilst Valsts prezidenta kancelejas statusam un vai šāda prakse, pēc Zatlera domām, būtu jāpārņem arī citām valsts iestādēm un uzņēmumiem.
