— Vai nepilngadīgos ieslodzītos vajag amnestēt?
Vija Pabērza
Mazzalvē
— Ja ieslodzītais nav ne slepkava, ne izvarotājs, bet notiesāts par daudz mazāku likuma pārkāpumu, tad viņu varētu amnestēt. Tikai pēc tam vajadzētu novērot, kā šis jaunietis iekārto savu dzīvi — vai viņam ir darbs un dzīvesvieta. Ja cilvēkam jāpaliek uz ielas, tad viņš atkal var nonākt cietumā.
Ilgas kundze
Jaunjelgavā
— Par katru gadījumu jālemj individuāli, nevis piemērojot visiem vienu “mērauklu”. Ja nepilngadīgais ir kāvies, lietojis narkotikas vai pat kādu nogalinājis, viņam jāpaliek cietumā kaut visu mūžu. Zinu daudzus piemērus, ka šādi cilvēki pēc atbrīvošanas labāki nekļūst. Tieši otrādi, ieslodzījuma vietās viņi apguvuši tādu praksi, kādu pat iedomāties nevaram. Ja sods ir pelnīts un bargs, lai saņem to, vienalga — nepilngadīgais vai pieaugušais.
Ingrīda Pankule
no Skrīveriem
— Amnestēt varētu tos nepilngadīgos, kuri cietumā nokļuvuši par kādu mazu nodarījumu un kuri apņemas laboties. Mūsu likumi jau ir tādi, ka par sīkām zādzībām piespriež vairāk gadu nekā, piemēram, piedzērušam autovadītājam, kurš izraisa avāriju ar cilvēku upuriem. Nekādā gadījumā nedrīkst amnestēt slepkavas.
Zigrīda Ozola
no Rīgas
— Esmu pret amnestiju jebkurā gadījumā. Ja vaina ir pierādīta un sods noteikts, tas arī jāizcieš “no zvana līdz zvanam”. Tagad bieži cietumniekus par labu uzvedību atbrīvo ātrāk. Tas nav pareizi, jo daudzi no viņiem ir sabiedrībai bīstami cilvēki, piemēram, slepkavas. Viņus nekas vairs par labiem cilvēkiem nepadarīs, tādi brīnumi notiek ļoti reti. Vismaz es nevienu pozitīvu piemēru nezinu.
