Nobela prēmija ķīmijā piešķirta diviem amerikāņiem un japāņu zinātniekam par zaļā fluorescējošā proteīna atklāšanu, nodrošinot būtisku attīstību mūsdienu bioķīmijā.
Desmit miljonu Zviedrijas kronu (724 000 latu) vērto prēmiju savā starpā dalīs Japānas zinātnieks Osamu Simomura un amerikāņi Mārtins Čalfijs un Rodžers Cjens, kuru atklātais proteīns “kļuvis par vienu no vissvarīgākajiem elementiem, kas tiek izmantoti mūsdienu biozinātnē”, teikts Zviedrijas karaliskās zinātņu akadēmijas Nobela ķīmijas prēmijas komitejas paziņojumā.
“Ar zaļā fluorescējošā proteīna palīdzību zinātniekiem ir iespēja novērot procesus, kas agrāk bija neredzami, kā, piemēram, nervu šūnu attīstību smadzenēs un vēža šūnu izplatību,” teikts paziņojumā.
Simomura pirmais izolēja zaļo fluorescējošo proteīnu no Ziemeļamerikas rietumu piekrastē dzīvojošām medūzām, vēlāk atklājot, ka ultravioletā gaismā proteīns spīd spoži zaļā krasā.
Čalfijs turpināja pētījumus ar Simomuras atklāto proteīnu, demonstrējot tā izmantošanas iespējas bioķīmijā, bet Cjens papildināja proteīna krāsu paleti, ļaujot zinātniekiem sekot vairākiem bioloģiskajiem procesiem vienlaikus.
Ar spožo proteīnu iezīmējot šūnas, zinātniekiem ir iespēju vērot vēžu šūnu attīstības procesus, Alcheimera slimības izplatīšanos smadzenēs vai kaitīgu baktēriju augšanu un novērot, vai šūnas reaģē uz ārstēšanu.
Pērn Nobela prēmiju ķīmijā saņēma vācietis Gerhards Ertls par cieto virsmu ķīmisko procesu pētījumiem, kas palīdzējis izprast tādus daudzveidīgus procesus kā dzelzs rūsēšana un kā darbojas degvielas elementu tehnoloģijas un automašīnu katalizatori.
Kā jau ziņots, šā gada Nobela prēmija fizikā piešķirta japāņu zinātniekiem Makoto Kobajasi un Tosihide Masukava, kā arī viņu japāņu izcelsmes kolēģim no ASV Joičiro Nambu par elementārdaļiņu – kvarku – pētījumiem.
Nobela prēmiju medicīnā saņems trīs Eiropas zinātnieki par cilvēku imūndeficīta un papilomas vīrusu atklāšanu.
Pusi no desmit miljonus Zviedrijas kronu (724 000 latu) vērtās prēmijas saņems Pasaules AIDS pētījumu un profilakses fonda direktors Liks Montaņjē un Pastēra institūta zinātniece Fransuāza Bara-Sinusī par AIDS izraisošā cilvēku imūndeficīta vīrusa (HIV) atklāšanu.
Otru prēmijas pusi saņems Diseldorfas universitātes zinātnieks Haralds cur Hauzens par viņa ieguldījumu cilvēku papilomas vīrusa saistīšanā ar dzemdes kakla vēzi.
Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).
