Lietuvas lidsabiedrība “flyLAL” apsver iespēju pret Latvijas aviokompāniju “airBaltic” izvirzīt jaunu prasību vēl 300 miljonu litu (61 miljona latu) apmērā.
Tādā gadījumā kopējā prasības summa pieaugtu gandrīz līdz 500 miljoniem litu (100 miljoniem latu), trešdien vēsta Lietuvas biznesa portāls “vz.lt”.
“flyLAL” paudusi pārliecību, ka savas intereses tiesā aizstāv pamatoti.
Kā izteicies “flyLAL” ģenerāldirektors Ģedimins Žiemelis, “airBaltic” atklātībā paziņotie pirmā pusgada zaudējumi 7,88 miljonu latu apmērā, kā arī galvenā partnera un akcionāra SAS iespējamā aiziešana no kompānijas liek apšaubīt “airBaltic” iespējas kompensēt nodarīto kaitējumu, tāpēc tiesa lūgta arestēt “airBaltic” un Rīgas lidostas mantu.
Turklāt, pēc viņa teiktā, Rīgas lidostas darbību negatīvi novērtējusi arī Latvijas Konkurences padome.
“vz.lt” arī vēsta, ka “airBaltic” viceprezidents un Latvijas lidsabiedrības pārstāvniecības Lietuvā vadītājs Tads Vizģirda noraidījis jebkādus pieņēmumus par aviokompānijas aiziešanu un solījis, ka reisi arī turpmāk notiks pēc apstiprinātā grafika.
Kā ziņots, Lietuvas aviokompānija “flyLAL” iesniegusi prasību Viļņas tiesā pret “airBaltic” un Rīgas lidostu par iespējamiem konkurences pārkāpumiem, kas lietuviešiem esot radījuši 40 miljonu latu zaudējumus. Tiesa kā nodrošinājumu esot arestējusi “airBaltic” un Rīgas lidostas īpašumus, izņemot banku kontus, jo tas varētu traucēt uzņēmuma darbību.
“flyLAL” izdevies pārliecināt tiesu, ka “airBaltic” kopā ar Rīgas lidostu centusies sagraut Lietuvas aviopārvadātāju. Arestēti abu Latvijas sabiedrību īpašumi 199,83 miljonu litu (gandrīz 40 miljonu latu) vērtībā. Kā apgalvo “flyLAL”, šos zaudējumus radījis tas apstāklis, ka aviokompānijai “airBaltic” ar Rīgas lidostu ir līgums par atvieglojumiem, kas ļauj noteikt mazākas cenas un gremdēt konkurentus.
“airBaltic” prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks uzskata, ka Viļņas tiesas lēmums attiecībā uz “airBaltic” nav izpildāms, jo saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām nav iespējams vienas valsts tiesai uzlikt arestu citas valsts teritorijā esošam īpašumam, neuzklausot pašu kompāniju.
