Vakar atzīmēja Eiropas Valodu dienu, kurā īpašu uzmanību pievērš Eiropas valodām, to daudzveidībai un apguvei. Arī Latvijā katru gadu notiek arvien vairāk Eiropas Valodu dienas pasākumu, kuros galvenokārt iesaistās skolēni, studenti, skolotāji un valodnieki. Šogad Valsts valodas aģentūras rīkotie nedēļas pasākumi veltīti Latvijas 90. dzimšanas dienai un latviešu valodai kā Latvijas Republikas valsts valodai.
Rīgā, galerijā “Centrs” Eiropas Valodu dienā ikviens varēja piedalīties krāsainas Eiropas valodu kartes veidošanā, ar krāsainām uzlīmēm bezkrāsainajā kartē atzīmējot to valsti, kuras valodu visvairāk vēlētos iemācīties. Visvairāk latvieši kartē atzīmēja spāņu, franču un angļu valodu, bet daudzi vēlas apgūt arī slovāku, ungāru un ziemeļvalstu valodas. Latvijā dzīvojošie ārzemnieki atzīmēja arī latviešu valodu, piebilstot gan, ka latviešu valoda, salīdzinot ar citām, esot ļoti grūta.
Manu uzmanību pievērsa tas, ka Valsts valodas aģentūras rīkotie pasākumi veltīti latviešu valodai kā valsts valodai. Ko tas īsti nozīmē? Vai nedēļas laikā var kādu pārliecināt cienīt, apgūt, kopt latviešu valodu vai iemācīt tajā sarunāties? Manuprāt, tā ir kārtējā kampaņa, kas ilgst pāris dienu, un pēc tam atkal viss virzīsies pašplūsmā. Frāze, ka bez vairāku svešvalodu zināšanām cilvēks mūsdienās nav spējīgs konkurēt darba tirgū, ir zināma, un nenoliedzu, ka tā ir liela priekšrocība — brīvi pārvaldīt ne tikai savu dzimto valodu. Bet kur paliek latviešu valoda lielajā Eiropas Savienības valodu saimē? Neceru, ka Briselē kādreiz kā vienu no oficiālajām sarunvalodām pasludinās arī latviešu valodu, tāpēc vienīgais veids, kā tai ļaut izdzīvot, ir cīnīties par to Latvijā. Starp streikiem, piketiem, seksuālo minoritāšu un mazākumtautību pieprasītajām tiesībām Latvijā, arī man, latvietei, bieži vien gribas pieprasīt savas tiesības. Tikai kam? Tiesības sarunāties savā dzimtajā valodā ne tikai ģimenē vai darbavietā, bet arī visās iestādēs, uzņēmumos un galu galā — arī veikalos, sabiedriskajā transportā, kafejnīcās un atpūtas vietās. Darbā nācies sastapties ar cilvēkiem, kuri nerunā latviešu valodā, bet esmu pārliecinājusies, ka saprot. Kā var piespiest cilvēku runāt latviešu valodā, ja viņa attieksme ir — man tas nav vajadzīgs? Manuprāt, kad sapratīsim, ka latviešu valoda ir vērtība, un tai nav nekādas saistības ne ar politisko, ne ekonomisko situāciju valstī, un izturēsimies pret to kā senu ģimenes relikviju, tikai tad latviešu valodai būs nākotne.
