Vēl tikai līdz 5. oktobrim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma koknesieša Iršu pagasta z. s. ”Zemitāni” īpašnieka SIA “Saules aptieka” (tās filiāle ir arī Vietalvā) valdes locekļa Gunta Belēviča gleznu privātkolekcija “Latvijas mākslas klasika”.
Uzņēmējs ar padarīto var būt apmierināts, jo ir pirmais privātkolekcionārs, kurš individuāli spējis sarīkot tik apjomīgu un vērtīgu izstādi. Mākslas vēstures skolotāji saviem audzēkņiem šeit varētu vadīt mācībstundas, jo uzņēmējs te “sapulcinājis” gan plaši pazīstamus, gan mazākpazīstamus gleznu autorus. Šeit apskatāma Latvijas māksla no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām. Vecākā glezna ir 1787. gadā tapusī Fridriha Hartmaņa Barizjena (1724. — 1796.) ”Sieviete ar vējlukturi”.
Izstādē eksponēti vairāk nekā 100 ievērojamu autoru aptuveni 222 darbi. Gleznu kolekcija tapusi 15 gadu laikā, bet gatavošanās izstādei ilgusi divus gadus. Vien kolekcijas autoram un izstādes kuratorei mākslas zinātniecei Anitai Vanagai zināms, cik daudz sūra darba tā prasījusi, līdz nokļuvusi līdz skatītājiem. Bet skatītājam tas droši vien nemaz nešķiet svarīgi, jo izstāžu zālē viņš gūst prieku un emocionālu baudījumu no Vilhelma Kārļa Purvīša gleznām ”Agrais pavasaris”, “Kūstošais sniegs”, “Vasaras ainava”, Jaņa Rozentāla “Zem ķirškoka”, Jūlija Federa “Baltijas jūras krasts” un vēl, un vēl…
Izstādē apskatāmi arī mūsu novadnieka Aleksandra Štrāla (1879. — 1947.) gleznotie Edvarda Virzas un Jāņa Akuratera portreti, Jāņa Jaunsudrabiņa (1877. — 1962.) darbs ”Ziemeļblāzma”. Koknesiešus droši vien piesaistīs Raimonda Šiško plakāts “Latvijas zemnieku Pļaujas svētki Koknesē 13X 1935”.
Lai gan dzirdēti spriedelējumi, ka privātkolekcijas aptuvenā vērtība ir ap divi miljoni latu, manuprāt, tā nav naudā novērtējama. Tāpat kā mīlestība.
Ir teiciens: “Labāk vienreiz redzēt, nekā simtreiz dzirdēt”. Tas pilnībā atbilst Gunta Belēviča privātkolekcijas izstādei Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
— Vai kādreiz kaut kas būs apskatāms arī Koknesē? — jautāju Guntim Belēvičam.
— Es domāju, ka nākotnē Koknese attīstīsies par Latvijai nozīmīgu tūrisma centru. Krievkalna salā bez Dvēseļu dārza paredzēts uzbūvēt arī konferenču un izstāžu centru. Regulāras mākslas izstādes Koknesē kļūs par ikdienu. Labprāt savu vākumu izstādīšu arī es.
