Tā vien šķiet, ka šogad atvasaras nebūs un, spriežot pēc dažādām dabas parādībām, arī rudens būs vēss un mitrs. Šis ir tas brīdis, kad aktīvi sāk baroties visas zivis, jo ir jāuzkrāj tauku “kārta” ziemas sezonai.
Nezinu, ticēt tam vai ne, bet ir cilvēki, kas ar laika prognožu noteikšanu pēc dabas parādībām nodarbojas paaudžu paaudzēs, un, lūk, viņi domā, ka šogad, pēc divu ziemu pārtraukuma, Latvijā beidzot būs kārtīga ziema. Vieni par to priecājas, bet tiem, kam ziemas cope liekas par aukstu un neinteresantu, būs pacietīgi jāgaida, jo bieži vien pavasara copi atklāj tikai ap aprīļa beigām. Protams, Latvija makšķerniekiem ir ģeogrāfiski izdevīgā un perspektīvā vietā, jo gaisa temperatūra ir tik dažāda un ar tādām atšķirībām, ka atliek vien tikai pabrīnīties. Kamēr vienā nostūrī sēž uz ledus, tikmēr otrā galā copē ar vasaras makšķerēm.
Nu kā būs, tā būs, un to rādīs laiks, bet tagad mazliet par rudens copi.
Noslēdzies Latvijas čempionāts pludiņmakšķerēšanā
20. un 21. septembrī Rīgas teritorijā, Lucavsalā, Daugavā norisinājās Latvijas čempionāta trešā kārta pludiņmakšķerēšanā. Sacensības bija ļoti interesantas, jo kaut arī no pieciem sektoriem četri bija pilnīgi blakus, tomēr zivju daudzums un to uzturēšanās vietas bija ļoti dažādas. Lucavsalas Daugavas krasta līnija ir ļoti interesants posms. Jau no krasta, aptuveni astoņu metru attālumā, dziļums sasniedz sešus metrus, tālāk seko vēl lielāks padziļinājums, bet upei pa vidu atkal paliek seklāks. Kaut arī krasta līnija ir samērā vienāda, tomēr atšķirības, kur uzturējās zivis, bija ļoti dažādas. Salīdzinoši ar pagājušo gadu, kad praktiski 90 % dalībnieku sacensībās izmantoja štekerus vai mahus, bet citi “sita” maili sev pie kājām, šogad no mailēm nebija ne vēsts, ar štekeri varēja darboties tikai gala zonās, bet abās vidējās uzvarēja tie, kas bija “bruņojušies” ar mačkātiem, 16 — 20 gramu smagiem “vagler” tipa pludiņiem un metienus izdarīja 50 — 60 metru tālu no krasta. Tur tad arī uzturējās plaukstas lieluma pliči, kuri deva vēlamos rezultātus. Kurš šādam pavērsienam nebija gatavs, tam rezultāti krietni atpalika no līderiem.
Šogad beidzot no troņa gāzta “Salmo” komanda, kas palika otrajā vietā un kuru, kā paši izteicās, “iegāza” pirmā kārta Ventā. Kopvērtējumā Latvijas čempionu kausu un medaļas izcīnīja “Maver” sporta makšķernieki, pēc sevis atstājot “Salmo”.
Sīva cīņa norisinājās par trešo vietu. Vēl pirms pēdējās sacensību dienas sākuma komandas “Milo” un “Asari” šķīra tikai viens punkts! Taču svētdien trīs no pieciem “Asaru” komandas dalībniekiem “pacentās” savās zonās palikt pēdējās vietās! Līdz ar to jautājums par trešās vietas likteni bija izšķirts. Piekto vietu izcīnīja Preiļu, bet turnīra tabulu noslēdza Kuldīgas sporta makšķernieki. Medaļas sadalītas, čempionāts beidzies, bet nākamajā gadā acīmredzot Latvijas pludiņmakšķerēšanas čempionātā būs izmaiņas, un galvenā būs pāreja no trim sacensību kārtām uz piecām.
Individuāli čempiona titulu ieguva Agris Ziediņš no komandas “Milo”. Otrajā vietā Ainārs Bauģis no komandas “Asari”, bet trešais bija Krišjānis Krasovskis no “Maver”.
Rudens brekšus un raudas meklējot
Joprojām turpinās intensīva brekšu cope. Es pat zinu, ka viens no mūsu makšķerēšanas “grandiem” Normunds Grabovskis ir uzaicinājis savus Krievijas žurnāla “Ribolov Elit” pārstāvjus, lai šajā nedēļā filmētu, fotografētu un veidotu aprakstus par brekšu copi Daugavā. Tā kā ūdens temperatūra Daugavā vēl joprojām ir samērā silta, tad breksis nav aizpeldējis uz ziemošanas bedrēm, bet gan intensīvi barojas. Visparastākais copes veids ir gruntsmakšķerēšana, bet, ja upē ir stāvošs ūdens, tad, tāpat kā mēs, sacensībās var izmantot tālmetiena makšķeres. Daudz kas atkarīgs no vietas izvēles. Piemēram, sacensībās izmantojām “Sensas Bremes” un “Traper” brekšu barību. Noteikti breksim rudenī vēlams pielikt pie kopīgās barības arī karpu barību, jo tā ir rupja maluma un tur esošās vielas breksim rudenī ļoti patīk. Visi kā viens likām klāt arī melasi, kas dod vajadzīgo smaržu, un speciālo PV līmi. Tā palīdz labāk barībai saturēties kopā, un, ja jāizdara tāli iebarošanas mēģinājumi, tad šī kombinācija ir ļoti pareiza. Vēl ieteiktu neaizmirst arī barību speciālajām iebarošanai domātajām kaķenēm. Taču te ir viens ieteikums. Ja ir vēlme iebarotlīdz 40 — 60 metriem un copes lietu veikalā iegādāsieties kaķeni par diviem līdz trim latiem, tad, atvainojiet, čiks vien iznāks. Pats izmantoju “Sensas” kaķeni ar dubulto gumiju un ļoti pareizi izveidotu barības groziņu. Cena gan veikalos ir virs Ls 10, bet tas ir tā vērts, jo tik precīzi un tālu, cik nepieciešams, ne ar kādu citu nav izdevies aizšaut. Turklāt klāt šai kaķenei ir vēl papildu groziņš un rezerves gumija. Es, piemēram, ar šādu rīku, tenisa lieluma barības bumbu aizšauju precīzi līdz aptuveni 70 metriem… Kā jau sākumā teicu, tad pašreiz aktīvi barojas visas baltās zivis. To skaitā arī raudas, kas rudeņos, tāpat kā pavasaros, iznāk no lielo upju sev vien zināmām bedrēm un barības meklējumos iepeld mazākās upēs vai arī pulcējas aizsprostu, rumbu un krāču tuvumā. Gan rauda, gan breksis nāk uz abām barībām un nešķiro, kas ir kam domāts. Tas ir pierādījies jau vairākkārt un nekādu izbrīnu nerada. Par ēsmu uz āķa joprojām strādā visas jau ierastās barības. Baltie mušu kāpuri, sliekas, makarons un tie, kas tiek pie motiļa, var cerēt uz lielāku veiksmi, jo, teiksim, kopā ar “baltajiem” un makšķerējot ar pludiņu, breksis nespēs atteikties no šāda kumosa. Nebūt ne peļamas ir mazās žirgtās mēslu sliekas. Arī tās var likt kopā ar baltajiem mušu kāpuriem.
Kas, kur, kad
Joprojām ķeras brekši. Lai nebūtu tik daudz jāizmanto iebarošanai tīrās barības, tad atkarībā no tā, kā makšķerējam, pie barības pievienojam zemi. Ja izmantojam gruntsmakšķeri, tad zemi pie iebarojamās barības pievienojam kādu ceturto daļu un vēl līmi. Ja copējam ar pludiņu un iebarojamā vieta nav tālu no krasta, tad zemi var likt pat pusi uz pusi ar barību. Daudz kas atkarīgs arī no zivs koncentrācijas noteiktā vietā. Ja zivju izvēlētajā vietā būs maz, bet jūs iejauksiet sātīgu barību, tad viņas ātri pieēdīsies un cope var iznākt stipri bāla. Tāpēc sākumā, ja laiks atļauj, derētu ar pāris iebarojamām barības bumbām pārbaudīt, kas tur pie gultnes notiek. Varbūt izdodas gūt kādu priekšstatu par zivju koncentrāciju. Labākās zināmās vietas pašreiz ir Daugava zem Ķeguma un Pļaviņu HES. Tur ir licencētās zonas un neapšaubāmi arī zivju koncentrācija. Maksa par vienas dienas licenci šajās vietās ir Ls 1 no krasta un Ls 3 — no laivas.
Š
ogad Daugavā kā nekad “ uzdarbojās” meža vimbas. Tik daudz izvilktu, iespaidīgu “eksemplāru” vēl nebija redzēts. Galvenokārt viņas pulcējās zem Ķeguma HES un pārsvarā copējamas uz spininga ar kastmasteru galā.
Līdakas. Viņām tagad sācies lielais rudens ēšanas laiks, tādēļ jebkurā ūdenskrātuvē aktīvi barojas. Labi rezultāti ir Vecumniekos, Daugavā un Lielupē, kā spiningojot, tā uz velci. Arī Aiviekstes upe ir palikusi ļoti dāsna, un copmaņi velk līdakas uz nebēdu. Tas pats notiek Lubānas ezerā un Burtniekā.
Nu un, protams, butes, butes, butes. Viņām tagad pievērš uzmanību visi, kam vien iespējams tikt līdz jūras piekrastei. Lomi patiešām labi un visā jūras krasta garumā. Labāk ņem naktī. Tad nāk lielākas. Ēsmai līdzi jāņem gan krevetes, gan svaigas reņģes, jo nav zināms, kas kurā brīdī butēm labāk patiks. Tāpat jāseko laika prognozēm un vislabāk, ja ir kāds uz vietas, kam piezvanīt un pajautāt par vēja virzienu. Vislabākais ir ziemeļrietumu vējš.
Tiem, kas domā, ka jau beigusies karpu cope, iesaku vēl turpināt, jo ar karpām viss vēl notiek.
Visiem — ne asakas, un izmantosim rudens copes jaukumus!
