Sācies ražas novākšanas, sēņošanas un ogošanas laiks, kad daudziem nav brīva mirkļa pat elpu atvilkt. Tomēr “Staburaga” vēstuļu kastīte arī tagad nav tukša. Lasītāji vēlas dalīties savās pārdomās par redzēto un dzirdēto.
Ceļojums uz Rūķu zemi
Koknesiete Ritas kundze raksta par ekskursiju, kuru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām organizējuši Aizkraukles rajona invalīdu biedrības darbinieki. Vairāk nekā pussimts bērnu, jauniešu un arī cilvēku cienījamos gados devušies ekskursijā pa Kurzemi.
“Raibā kompānijā ceļoja dzīvespriecīgi un izpalīdzīgi cilvēki. Apskatījām Abavas ieleju un pie Abavas rumbas veldzējāmies ar tīro ūdeni. Kuldīgā pārbraucām pār seno tiltu un satikām pat lepnu kāzinieku braucienu. Skaista bija arī Ēdoles pils, taču visinteresantāk bija Apriķu novada muzejā, kur mūs sagaidīja rūķi. Rūķu māte — muzeja direktore — pasakas par rūķu dzīvi saistīja ar cilvēku tikumiem. Apbrīnas vērta ir senā Apriķu draudzes baznīca. Atmiņas par ekskursiju mums tagad dienas dara gaišākas un dod spēku pārvarēt grūtības,” raksta Ritas kundze.
Gaidīšanas svētki
Harijs Bērziņš no Iršiem dzīvi salīdzina ar gaidīšanas svētkiem. Viņš raksta: “Vienmēr gaidām, kad pienācīgi samaksās par darbu, kad pārtika kļūs lētāka un pensijas lielākas, kad būs kārtība veselības aprūpē un izglītībā un kad beidzot Saeimas deputāti savu algu godam nopelnīs. Daudziem šī gaidīšana ir bezcerīga. Kur gan valsts, kas pati nerada materiālās vērtības, lai ņemtu līdzekļus tautas labklājībai? Atliek tikai nodokļu iekasēšana. Tomēr pensionāriem, invalīdiem un maznodrošinātajiem paliek ticība, jo kristietību atzīstošā cilvēces daļa gaida otrreizējo Kristus atnākšanu. Ar cerību, ka Pestītājs sakārtos visu, ko cilvēki sabojājuši. Manuprāt, šodien sabiedrība Kristu savā vidū neciestu — novāktu tāpat kā pirmajā reizē. Un tomēr ticība Dievam un lūgšanas palīdz gan slimību dziedināšanā, gan pasaules sakārtošanā. Pats piedzīvoju lūgšanu spēku, kad pēc 14 gadu slimošanas izārstēju diabētu”.
Garā vēstulē Bērziņa kungs stāsta par savu ārstēšanās metodi un interesentus lūdz ar viņu sazināties pa tālruni 29321912. Ārstēšanā viņš izmantojot svārstu un domas spēku.
“Cērtam zaru, uz kura sēžam”
Šādu pārliecību izsaka koknesietis Fēlikss Čeksters, kurš uzskata, ka dabas katastrofas rodas cilvēku nesaprātīgas rīcības dēļ. “Nebūtu ne plūdu, ne zemestrīču un ugunsgrēku, ja cilvēki zem zemes, okeānos un atmosfērā nespridzinātu atombumbas un ūdeņraža bumbas. Rezultātā Golfa straume maina virzienu, kas izmaina arī planētas siltuma cirkulāciju. Ir saplosīts arī ozona slānis, tāpēc nelaime seko nelaimei, tikai te nav vainojams Dievs, bet pasaules varenie, kuri izraisa karus un izkropļo dabu,” raksta Čekstera kungs.
Vēstules lasīja Margarita Celmiņa
