Gāze kļūst dārgāka, lētāk izmantot šķeldu
Apkures sistēma Aizkraukles pilsētā gadu gaitā piedzīvojusi dažādas pārvērtības. Tikai pēdējos gados pilsētnieki nezina, ko tas nozīmē — siltuma problēma. Tomēr var atkal pienākt grūti laiki, un tiem jābūt gataviem. Par jauniem apkures risinājumiem domā SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Aivars Aldermanis.
Olas cep uz gludekļa
Atceros tos laikus, kad Aizkrauklē bija divas katlumājas — Rūpniecības ielā un tā sauktā VEF katlumāja. Par kurināmo tad izmantoja mazutu. Problēmas radās ik pa laikam — te vagonus laikus nepiegādāja, te liela sala dēļ sabiezējušo mazutu nevarēja izdabūt no cisternām, te nebija naudas, ko samaksāt piegādātājiem, jo siltumtīklu uzņēmums bija parādos “līdz ausīm”. Laikraksta redakcijā mēs iedzīvotāju sūdzības saņēmām vienu pēc otras.
Aizkraukles vecākā paaudze noteikti atminas to ziemu, kad pilsēta burtiski izsala, jo apkures nebija vispār. Nebija arī gāzes, un ēdienu pilsētnieki gatavoja uz elektriskajām plītiņām. Kāds mūsu lasītājs pat ieteica jaunu metodi, kā pagatavot vienkāršas vakariņas, olu uzcepot uz … gludekļa. Taču latvietis pēc dabas ir sīksts un izturēja arī šādus pārbaudījumus. Savā amatā noturējās arī Aivars Aldermanis.
Visi cer uz gāzi
Mainījās laiki, mainījās tehniskie risinājumi. Uzturēt divas katlumājas pilsētai nebija izdevīgi. Tā kā Aizkrauklei tuvojās dabasgāzes atzara izbūve, varēja sākt domāt par gāzes izmantošanu apkurei. Tas būtu daudz lētāk nekā kurināt ar mazutu. Ņemot Aizkraukles rajona padomes, vēlāk — novada domes garantētus kredītus, “Aizkraukles siltums” katlumāju Rūpniecības ielā pārbūvēja, ierīkojot gāzes apkuri. Kopš tā laika novada iedzīvotāji vairs nezina, ko ziemā nozīmē salt.
Katlumājā ir mūsdienīgas iekārtas, netiek piesārņota apkārtējā vide, nav nekādu izmešu. Teritorijā par vecajiem laikiem atgādina vien lielie nepievilcīgie mazuta rezervuāri, kuri vairs netiek izmantoti un būtu demontējami.
Vai būs šķeldas “ēra”?
Aizkraukles novada domes sēdē SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Aivars Aldermanis domniekiem izklāstīja jaunas ieceres, kā būtu jāmaina apkures sistēma novadā. Varētu domāt — kāpēc gan kaut kas jāmaina, ja viss rit gludi, nav nekādu problēmu? Problēmu tiešām nav, ja vien gāze visā pasaulē nekļūtu dārgāka. Ja mūsu iedzīvotāji būtu maksātspējīgi, par jauniem risinājumiem varētu nedomāt — palielinātu tikai maksu par siltumu, un lieta darīta. Nevajadzētu sev sagādāt papildu rūpes, lauzot galvu, kā pilsētu apsildīt lētāk. Privātais pakalpojuma sniedzējs tā arī darītu.
Tomēr situācija ir krasi mainījusies. Tie, kuri paļāvās uz lēto gāzi, nu spiesti domāt par kaut ko citu. Izdevumu pieaugumu īpaši izjūt privātmāju īpašnieki, kuri tajās ierīkoja gāzes apkuri. Tas pats sakāms par pašvaldību uzņēmumiem, kuri cerībā uz lēto gāzi cita kurināmā veida katlumājas pārbūvēja vai likvidēja.
Aldermaņa kungs izstrādājis trīs variantus, ko novadā varētu darīt, lai palētinātu apkuri. Tas atkal nozīmē pārvērtības.
Vajadzīga katlumājas piebūve
Viens variants — jaunajā piebūvē ierīkot katlu, kurā kā kurināmo izmantotu šķeldu. Šādai piebūvei ar novada domes galvojumu būtu jāņem kredīts — 2 miljoni 590 tūkstošu latu. Būvēt varētu turpat Rūpniecības ielā, nojaucot nekam nederīgās cisternas un dažus vēl saglabājušos “graustus”. Vēl atliktu vieta arī angāram, kurā glabāt šķeldu.
Ko mēs, patērētāji, iegūtu? Viens beramais šķeldas kubikmetrs šobrīd maksā 8 latus, bet viena megavatstunda gāzes — 42,38 latus. Vienāda siltuma daudzuma iegūšanai, patērējot gāzi vai šķeldu, naudas izteiksmē ieguvums būtu 7 lati.
Šķeldu varētu izmantot pārsvarā ziemā, gāzi pieslēdzot tikai īpašos gadījumos, kad āra temperatūra ir ļoti zema vai arī šķeldas sliktās kvalitātes dēļ pietiekamu siltumu nodrošināt nav iespējams. Gāzi izmantotu vasarā, lai sildītu ūdeni.
Koģenerācijas iekārtu piedevām
Otrs variants — paralēli šķeldas katlam ierīkot koģenerācijas iekārtu, kas ražo gan siltumu, gan elektroenerģiju. Tas izmaksātu 3,18 miljonu latu. Izvēloties šo variantu, iedzīvotāji iegūtu visizdevīgāko tarifu, jo salīdzinājumā ar gāzi ekonomija būtu 16 latu. Tas gan būtu dārgāku sākotnējo izmaksu variants, jo koģenerācijas iekārtai papildus vajadzētu 590 tūkstošu latu. Aldermaņa kungs aprēķinājis, ka kredītu varētu atdot sešos gados, tarifos to pat neierēķinot.
Ierīkojot koģenerācijas iekārtu un paralēli siltumam iegūstot elektrību, to varētu pārdot, “barojot” apmēram divus, trīs transformatoru punktus. Koģenerācijas iekārta sevi atpelnītu visātrāk — sešos gados.
Trešais variants — ierīkot tikai koģenerācijas iekārtu, saglabājot arī gāzes apkuri. Abos pirmajos variantos varētu izmantot arī Eiropas fondu finansējumu aptuveni miljona latu apmērā.
Audzēsim kārklus
Kāpēc tieši šķelda? Daudz dzirdēts par vairāku pašvaldību, kuru katlumājās izmanto šo kurināmā veidu, problēmām — cena strauji pieaug, šķeldas nepietiek, to nevar nopirkt, kad tā nepieciešama, nav kur glabāt utt. Turklāt kokapstrādes uzņēmumi šķeldu labprātāk izmanto koksnes granulu ražošanai, lai gatavo produkciju eksportētu uz citām valstīm, nevis pārdod sadedzināšanai. Problēmas ar šķeldas iegādi bijušas tepat kaimiņiem koknesiešiem, arī jēkabpiliešiem. Aldermaņa kungs gan oponē, ka šīm pašvaldībām ir finansiālas problēmas, tāpēc arī šķeldas iegāde ir apgrūtināta.
Presē lasīts par Skandināvijas valstīm, kurās apkurei izmanto ātraudzīgos kārklus, fermeriem ierīkojot šim nolūkam lielas plantācijas. Arī Aizkraukles rajona zemnieki varētu šādi apmežot lauksaimniecībai nepiemērotās teritorijas, gūstot finansiālu labumu.
Iedzīvotājiem nepatiks
Viena lieta ir jaunas apkures sistēmas izdevīgums, pavisam cita — saistība ar vietu, kur tu dzīvo. Ceļot piebūvi Rūpniecības ielā, pārāk tuvu būtu dzīvojamās mājas. Bet, dedzinot šķeldu, izmešu daudzums noteikti būs liels. Var ierīkot visdārgākos filtrus, bet pilnībā novērst šķeldas sadegšanas procesā radušos sodrējus nevarēs. Tas būs galvenais šķērslis, diskutējot par katlumājas pārbūvi.
Aivars Aldermanis bija ieradies domes sēdē, lai informētu par situāciju pirms apkures sezonas sākuma un gaidāmajiem siltuma tarifiem. Apkures sistēmas ieteicamās maiņas izklāsts bija tikai nākotnes vīzijas priekšlasījums, piedāvājums padomāt par to, kas mūs sagaida turpmāk. Lai pieņemtu tik nopietnu lēmumu, deputātiem un varbūt pat speciāli izveidotai darba grupai pamatīgi jāizpēta situācija kurināmā tirgū, novada finanšu iespējas un jau esošais kredītu portfelis. Jāuzzina arī novada iedzīvotāju viedoklis, vai esam gatavi šādām pārmaiņām — gan tie, kas dzīvo “Purvciemā”, tālu no Rūpniecības ielas, gan katlumājai kaimiņos mītošie. Taču ierosme sākt diskusiju ir pausta.
x x x
Šobrīd neviens nevar īsti pateikt, kāda būs situācija ar šķeldu, teiksim, pēc pāris gadiem. Varbūt tā maksās daudz dārgāk vai arī gāze pēkšņi kļūs ievērojami lētāka. Te viegli var “nošaut greizi”. Ne velti tautā mēdz teikt: kas grib lēti pirkt, dārgi maksā. Tagad Aizkrauklē ar apkuri viss ir kārtībā, un pat gaidāmais tarifs jaunajai apkures sezonai salīdzinājumā ar citām pilsētām nešķiet šokējošs. Jaunas sākotnes vienmēr saistītas ar risku. Redzēsim, vai novada dome to uzņemsies. Un vai vajag?
