Pirms pāris gadiem mūsu valsts ar projektu “Pārsteidzošā Latvija” piedalījās izstādē Francijā. Toreiz visus pārsteidza “runājošie” akmeņi. Manuprāt, arī pagājušajā nedēļā Latvijā notikušo varētu nosaukt “Pārsteidzošā Latvija”, tikai šoreiz ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani centrā. Kad budžetā ir deficīts, valdībai nākas lemt, kā taupīt. Sākotnējo ieceri likvidēt īpašu uzdevumu ministru sekretariātus tomēr atmeta — nāktos ķīvēties ar valdošās koalīcijas partijām. Un tad Ministru prezidents Ivars Godmanis pārspēja pat “runājošos” akmeņus — viņš paziņoja, ka valsts sektorā algas “iesaldēs” visām profesijām!
Tas, ka grūti laiki var pienākt jebkurā demokrātiskā valstī, nav nekāds brīnums. Taču pirms šāda lēmuma pieņemšanas vajadzētu apspriesties gan ar darba devējiem, gan arodbiedrībām.
Lēmums par algu “iesaldēšanu” valsts sektorā, kaut šoziem daudzviet ievērojami pieaugs apkures tarifi, ir aplams. Ja jau “jāiesaldē” algas, tad vienlaikus vajadzētu “iesaldēt” arī cenas un tarifus. Tad būtu kaut neliels līdzsvars.
Taupības laikā piemērs būtu jārāda arī pašai valdībai. Varbūt tā varētu atteikties no kādiem megaprojektiem? Nevarot. Būtu jāmaksā pārāk lielas sodanaudas un kompensācija par līgumu laušanu.
Vai mums ir nepieciešami tik lieli militārie izdevumi? Dzīvojot šādā taupības režīmā, drīz vairs nebūs ko sargāt. Valstī paliks tikai miljonāri, bet gan jau viņi par savu drošību parūpēsies paši. Patiesībā ar algu “iesaldēšanu” valdība sev paraksta nāvesspriedumu, bet kreisajiem spēkiem jau to tik vajag.
Par tālredzīgāko ministru var uzskatīt Aināru Šleseru. Neba bez viņa svētības tik lētas aviobiļetes. Vismaz Latvijas iedzīvotājiem vieglāk izbraukt uz citām valstīm, jo te cīņa par izdzīvošanu kļūst arvien sarežģītāka. To 7. oktobrī apliecinās arī akcijas “Par cienīgu darbu un cienīgu algu” atbalstītāji.
