Pēc publikācijas “Sēnes “dejo” aplī”, kad rakstījām par sēņu apli Zilkalnē un aicinājām pastāstīt par neparastiem gadījumiem, redakcijā vērsās aizkraukliete Ināra Tatarčukas kundze ar fotogrāfijām, kurās arī redzamas sēņu “rotaļas”.
Fotografēts pērn Taurkalnes mežā. Sēņotājas izkāpušas no mašīnas un pamanījušas mežā dīvainu taku, nosētu sēnēm. Taka bijusi ļoti gara, sēņotājas pat neesot aizgājušas līdz tās galam. Dīvainākais, ka taka turpinājusies arī otrpus ceļam. Izskatījies, ka sēnes kāds īpaši akurāti iesējis. Tās augušas nelielās “buķetītēs” — pa divām trim kopā. Vizuāli ļoti skaistas, baltas, līdzīgas vilnīšiem, rudmiezēm. Sēņotājas rokās tās gan nav ņēmušas — kas zina, varbūt indīgas! Mazmeita Luīze pieliekusies un tās pasmaržojusi.
— Fui, kāda nelaba smaka! — viņa iesaukusies.
— Esmu liela sēņotāja, tas ir mans vaļasprieks. Nule divās dienās salasījām 110 baraviku un 70 “lācīšu”, bet tādu brīnumainu sēņu taku gan nebiju redzējusi. Labi, ka bija līdzi fotoaparāts, — saka Tatarčukas kundze.
