Rietumkurzemē, Zlēku pagastā, arheologi uzgājuši iepriekš nezināmu ugunskapu vietu, kurā kurši mūsu ēras 10.līdz 13.gadsimtā pavadījuši aizkapa dzīvē savus cilvēkus, šodien ziņo laikraksts “Neatkarīgā”.
Ugunskapu vietu atradis talsenieks Māris Veinbergs, apmeklējot Kurzemes pilskalnus.
Mežā pie Kuldīgas-Ventspils šosejas tādos kā rakumos mētājušies patinējuši bronzas sakusumi, un pie viena tāda viņš pamanījis arī kaula fragmentu un secinājis, ka šis varētu būt nozīmīgs atradums. Tālāk jau, pateicoties atradēja apzinīgumam, šī informācija nonāca profesionāļu rīcībā.
Ikviens šāds atklājums izraisa tā dēvēto melno arheologu pastiprinātu interesi, tādēļ precīza atraduma vieta netiek publiskota, tomēr paradoksāli, ka ugunskapi atklāti, tieši pateicoties melnajiem arheologiem, norāda laikraksts.
Ventspils muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Armands Vijups spriež, ka šeit, visticamāk, darbojies cilvēks ar metāla detektoru, par ko liecinot nelielās bedrītes. Nelegālais rakņātājs uztvēris senlietu raidītos signālus un veicis rakumus, taču nav apzinājies atrasto lietu nozīmi un meklējumus pārtraucis. Tas izskaidrojams ar kaitējumu, ko senlietām nodarījis kuršu kurtais ozola šķilu sārts.
Apsekojot izraktās zemes bedru malās un to apkārtni ar Ventspils muzeja metāla detektoru, Vijups atradis vairākus desmitus bronzas senlietu – rotu fragmentus. Uzietie priekšmeti liek domāt, ka te apbedītas sievietes. Senlietas bijušas novietotas ļoti sekli, uzreiz zem meža augsnes virskārtas pelēcīgā smiltī, ar nelielu pelnu kārtu ap tām.
Muzeja krājuma galvenā glabātāja Ingrīda Štrumfa stāsta, ka ugunsrituālu mirušo pavadīšanai aizkapa dzīvē kurši piekopuši pat pēc 13.gadsimta, kad pieņēma kristīgo ticību.
Kurzemes rietumos atrodas vairāki no vēstures un arheoloģijas viedokļa bagātīgi ugunskapi – Zlēku Pasilciems, Užavas Silmalciems, Popes Lazdas un Dundagas baznīcas kapi.
