Kopš no darba atbrīvots Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Aleksejs Loskutovs, birojs palicis bez vadītāja. Sabiedrība gana labi pazīst Loskutova vietniekus — Jutu Strīķi un Alvi Vilku, kuriem ir darba pieredze. Taču premjers Ivars Godmanis paziņoja, ka šim amatam atbilstošu cilvēku izvēlēsies viņš pats. Kāpēc gan tā?
Godmaņaprāt, KNAB vadītāju izraugot no tagadējo vietnieku vidus, iestāde netikšot stiprināta. Premjers grib, lai jaunais vadītājs būtu sabiedrībā pazīstams cilvēks, jo citādi varētu apšaubīt viņa pieredzes atbilstību šim amatam, kā arī padomāt, ka viņš ir “ieliktenis”.
Nesaprotu, kā cilvēkam no malas, kurš pat KNAB durvis nav virinājis, var būt lielāka darba pieredze kā tagadējiem vietniekiem vai kādam citam ilggadējam biroja darbiniekam? Tāpat nesaprotu — kas tad īsti ir “ieliktenis”? Manuprāt, tā var nosaukt tieši tādu cilvēku, kuru vienpersoniski šim amatam izvēlēsies premjers. Un kā gan viņš var “tēlot gudro Zālamanu”, ja amata kandidāts nebūs viņa draugs, partijas kolēģis vai domubiedrs?
Citus cilvēkus taču nevar tik labi pazīt, lai būtu pārliecināts, ka viņi būs kompetentāki par tagadējiem KNAB vadītāja vietniekiem. Tātad “ieliktenim” jānāk no Godmanim labi pazīstamiem pretendentiem.
Ko nozīmē — sabiedrībā pazīstams cilvēks? Vislabāk pazīstami, protams, ir politiķi miljonāri, sākot ar Andri Šķēli, Aināru Šleseru, Aivaru Lembergu un beidzot ar daudziem citiem. Jebkurš no viņiem KNAB vadītāja krēslā būtu ļoti “piemērots”… Izvēloties šādi pazīstamu personu, Godmanis āzi ieceltu par dārznieku.
Godmaņa vadības stils tautai jau labi pazīstams. Jau būdams premjers Atmodas laikā, viņš mūs vai katru vakaru televīzijā “iepriecināja” ar ziņām par problēmām apkures jomā, par bezdarbnieku skaita palielinājumu un arvien lielākām grūtībām daudzos saimnieciskajos jautājumos. Laikā, kad Latviju sāka izlaupīt un “prihvatizēt” kopīpašumus, Godmaņa politiskā nostāja deva tam zaļo gaismu.
Kam Godmanis dos zaļo gaismu, vienpersoniski izvēloties KNAB vadītāju?
