Kad laiks kļūst nemīlīgs un lietains, mani sāk mākt skumjas. Ja pati tās nekliedēšu, iedzīvošos vēl depresijā. Zinu, ka daža laba draudzene mani labprāt redzētu ar cietējas oreolu sejā, bet uz to nu viņas velti cer!
Kādā katalogā izlasīju, ka pašsajūtas uzlabošanai labi noder aromterapija. Izvēlējos priežu skuju eļļu — kā nekā Latvijas smarža. Sapilināju svečturīšos, uzpilināju spilvenam, arī matos nedaudz ierīvēju. Man tiešām uzlabojās garastāvoklis, aizvēru acis un jutos kā priežu silā karstā vasaras svelmē.
Ar nepacietību gaidīju, kad no darba pārradīsies Indriķis.Taču ir cilvēki kā lāči, kuri visskaistākās sapņu bites sabradā vienā rāvienā. Domājat, pārnācis mājās, viņš teica: “Sveika, mīļā! Cik te jauki smaržo pēc priežu meža!”. Nē! Kur nu! Viņa pirmais teikums bija: “Kas te tik šausmīgi smird pēc acetona? Pat paelpot nevar! Atkal nagulakas pudelīti izgāzi?”.
Zinu, ka ir cilvēki daltoniķi, kuri nesaskata īstās krāsas. Varbūt arī dažu deguniem ir kādas novirzes, ja nesaož pareizo smaržu? Būs Indriķis jāpiesaka pie deguna ārsta.
