Dažkārt nežēlīgus cilvēkus salīdzina ar zvēriem. Man šķiet, tas zvēriem ir apvainojums. Tādas zvērības, kādas cilvēks reizēm nodara cilvēkam, starp dzīvniekiem nenotiek.
Jau vairākas dienas turpinās bez vēsts pazudušā Bauskas rajona Ceraukstes iedzīvotāja Ivara Grantiņa meklēšana. Viņš nodūra savu vienpadsmitgadīgo meitu. Policija domā, ka viņš izdarījis pašnāvību, bet iespējams arī, ka viņš bēguļo.
Man šķiet, ka šausmināties vajadzētu ne tikai par briesmīgo slepkavību, bet arī par mūsu humāno tiesu.
Desmit gadu laikā šis Ivaram nav pirmais noziegums. Pirms tam bijuši vēl divi, tikpat nežēlīgi. Tie taču raksturo šī cilvēka morāli. Viņam pat savas mātes nebija žēl. Dēls viņai esot sitis ar cirvi pa galvu, un tikai brīnuma dēļ viņa palikusi dzīva. Kāda kundze Ceraukstē vēl šodien spilgti atceras meitas pirms pieciem gadiem pārciesto traģēdiju. Pa ceļam no balles uz mājām varmāka nogrūda meitu zemē un sita viņas galvu pret ceļu, līdz viņa zaudēja samaņu. Tad meiteni izvaroja.
Tiešām grūti saprast, ko domāja tiesa, piemērojot šim cilvēkam par izvarošanu tikai četru gadu cietumsodu? Nu nevar šādus cilvēkus laist brīvībā!
Nule Rīgas apgabaltiesā pasludināja spriedumu krimināllietā, kurā agrāk piecas reizes tiesāts vīrietis, tostarp par izvarošanām, apsūdzēts par citu izvarošanas faktu un upura noslepkavošanu.
1974. gadā dzimušajam Ivaram Gostjevam — Auziņam tiesa nolēma piespriest 17 gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem.
Apsūdzētais tiesā sacījis, ka viņš neatceras, kā izdarījis noziegumu. Vīrietis tikai apliecinājis, ka uzaicinājis savās mājās sievieti, taču neatceroties, kā viņu izvarojis un nogalinājis. Kad sapratis, kas noticis, mēģinājis līķi no mājas iznest, bet to pamanījusi viņa sieva, kura atgriezusies mājās. Apsūdzētais ir apcietinājumā, un nesen viņš vēl par citu izvarošanas faktu tiesāts Aizkraukles rajona tiesā.
Ja jau esam tik humāni un iztiekam bez nāvessodiem, vai tiešām izvarotājiem nevar piemērot mūža ieslodzījumu? Cik daudz šādu gadījumu vēl vajag, lai tiesas nebūtu humānas nevietā?
