Latvijai ir būtiska Krievijas ekonomika, jo īpaši tādēļ, ka ekonomisko problēmu dēļ aizveras Rietumu tirgi, bet Krievija varētu mūsu ekonomikas gaitu stabilizēt, intervijā “Latvijas Avīzei” norāda premjera ārštata padomnieks, “SEB bankas” galvenais ekonomists Andris Vilks.
“Tātad mums ar Krieviju ir pozitīvs eksporta pieaugums, mums vairs nav politisku šķēršļu un mūsu uzņēmēji sāka vairāk braukt un veidot kopuzņēmumus, pārcelt ražotnes. Mēs esam apbružājušies Rietumu vidē, vienlaikus saprotam krievu mentalitāti. Arī bankas labprāt dotu aizdevumus uzņēmumiem, kas darbojas Krievijas tirgū, tiesa gan, izmantojot valsts piedāvāto eksporta garantiju shēmu, ko visi gaida. Turklāt mēs gaidām, kāda būs atdeve no eksporta atbalsta programmām. Uzņēmumi, kas darbojas Krievijā, nav nolemti tikai šim tirgum, tie ar laiku var pārsviesties arī uz citiem tirgiem, jo mūsu uzņēmēji šobrīd ir daudz konkurētspējīgāki nekā 1998.gadā,” skaidro ekonomists.
Latvija turpina veidot tranzīta koridorus, saņemot Eiropas Savienības atbalstu. To nozīmi sāk saprast arī pati Krievija, kas arī veido savus koridorus.
“Krievijai ir lielas ambīcijas un superliels optimisms. Viņi domā, ka paši spēs apkalpot tranzīta plūsmas. Te viņi savas spējas pārvērtē, jo Krievija spēj izvest, bet ievest no citām valstīm to preču daudzumu, kas nepieciešams, nevar,” norāda Vilks.
“Otrs blefs – Krievija saka, ka attīstīs savu rūpniecību tā, lai spētu nodrošināt iekšējās vajadzības. Jau daudzus gadus viņi cenšas to panākt, taču neizdodas. Ne pārtikas, ne būvmateriālu, ne citu veidu ražošanā neiet tik labi. Ieguldītā nauda, ko paši apsaimnieko, nenes atdevi. Nav tās kvalitātes, ko prasa Krievijas patērētājs. Vienlaikus patēriņš ir fantastisks, Maskavā cenu līmenis ir ārkārtīgi augsts un mūsu ražotāju precēm tur būtu jābūt labam noietam. Jo krievi atpazīst Baltijas preci.”
Tai pašā laikā viņš atzīst, ka Krievijas politiskās ambīcijas būtiski bojā šīs valsts tēlu un nav skaidrs, kā sadarbību ietekmēs notikumi Gruzijā.
“Tomēr uzskatu, ka Krievijas ekonomiskā politika būs pragmatiska un tā pārspīlēti nereaģēs uz mūsu politiskajiem paziņojumiem attiecībā uz pēdējā laika Krievijas aktivitātēm,” pauž cerību Vilks. “Manuprāt, biznesa reakcijas dēļ politika Krievijā atgriezīsies normālos rāmjos. Pagaidām nekas par to gan neliecina, taču tas ir tikai laika jautājums. Pretējā gadījumā būs strupceļš.”
Kā skaidro ekonomists, Krievijai būs lielas problēmas politikas dēļ un tai uzsāktais agresīvais kurss būs jāpārskata. Pirmie signāli jau redzami fondu biržās, ārvalstu investori šo valsti sāk pamest.
“Taču ne naftas, ne gāzes laukus viņi nevar apgūt tikai ar pašu kapitālu. Viņiem nav Rietumu uzņēmēju darbības gara, kas meklē labākos un efektīvākos biznesa risinājumus. Krievijā joprojām dzīvo padomju garā – ja nafta nāk, labi, ja rodas sarežģījumi, atmet ar roku. Krievijas ekonomika nevar attīstīties tikai uz pašu naudu un zināšanām,” akcentē “SEB bankas” pārstāvis.
