Šī gada vasaras mēnešos aptuveni 500 darba ņēmēju Valsts darba inspekcijā (VDI) sūdzējušies par neizmaksātām algām, aģentūru LETA informēja VDI direktore Rita Elce.
Kā norādīja Elce, šī gada pirmajos sešos mēnešos par aptuveni 25% ir palielinājies kopējais VDI iesniegto sūdzību skaits. Kopumā par dažādiem jautājumiem saņemtas vairāk nekā 2700 sūdzības, taču jūlijā un augustā ir pieaudzis tieši to sūdzību skaits, kurās darba ņēmēji sūdzas par darba algu neizmaksāšanu.
Galvenokārt par neizmaksātām vai aizturētām darba algām, kā arī neizmaksātām kompensācijām pēc darba attiecību pabeigšanas ar darba devēju sūdzas tie darba ņēmēji, kuri strādā būvniecības un tirdzniecības nozarēs.
VDI šādos gadījumos neapmierinātajiem un apkrāptajiem darbiniekiem iesaka vērsties tiesā, taču, kā liecina VDI rīcībā esošā informācija, pagaidām ir izskatītas nedaudz vairāk par 300 lietām.
Elce darba ņēmēju pasivitāti skaidro ar apstākli, ka ne visi darbinieki spēj izstrādāt prasību, tāpēc viņiem ir jālūdz jurista palīdzība, kas prasa papildu līdzekļus. Turklāt, ja darba devēja parāds darba ņēmējam ir aptuveni 300-500 latu apmērā, tad prasības gatavotājs nevēlas maksāt vairāk nekā 100 latus juristam par prasības sagatavošanu. Tiesas process var ieilgt, līdz ar to pieprasītā summa var šķist nenozīmīga, lai ieguldītu lielas pūles un līdzekļus.
VDI nevar piespiest darba devējus izmaksāt algas un parādus darba ņēmējiem, taču tā var iejaukties, uzliekot darba devējiem administratīvos sodus.
Par pirmreizēju pārkāpumu darba devējs saņem rakstisku brīdinājumu vai naudas sodu līdz 750 latiem, bet par atkārtotu pārkāpumu gada laikā soda nauda tiek piemērota vairākos tūkstošos latu
Kā aģentūrai LETA norādīja Elce, nereti šādos gadījumos darba devējs tomēr izpilda savas saistības attiecībā uz darba ņēmēju.
