Aizkraukles rajona bibliotēkām uzdāvina grāmatas ap 2200 latu vērtībā
Grāmatu svētkos publiskā diskusija bija veltīta problēmai, kā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudu spēj izmantot lauku uzņēmēji. Aizkraukles rajonā šo līdzekļu apgūšana grūti veicas vairākām pašvaldībām.
Daļa diskusijas dalībnieku, ieraugot Ekonomikas un Finanšu ministrijas speciālistus, jutās vīlušies, jo vairums bija gaidījuši pārstāvjus no Satiksmes un Zemkopības ministrijas.
Projektus realizēt nav viegli
Pirmā, to skaļi pateica Klintaines pagasta bibliotēkas vadītāja Alita Kluša. Viņa izteica sarūgtinājumu par to, ka nevajadzīgi sarežģīta ir nelielu projektu “papīru” kārtošana. Klintaines pagastā nevalstiskā organizācija “Klintaines dzirnas” apguvusi divus projektus, tāpēc viņa to labi zina. Par ES līdzekļiem pagastā ierīkots strītbola laukums un topošajai estrādei izgatavots 20 solu.
— Būtu labi, ja dokumentācija ES fondu līdzekļu apgūšanai būtu vienkāršāka un cilvēkiem saprotamāka. Daudzviet projektu noteikumi ir tik samudžināti un pat absurdi, ka vienkārši roka neceļas kaut ko sākt, — sacīja enerģiskā klintainiete.
Ministrijā neliekas zinis
Klušas kundzei piebalsoja arī Bebru pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Borislava. Viņa stāstīja, kā bebrēniešus “aiz deguna vazā” Satiksmes ministrija. Bebru pagasta padome šajā ministrijā iesniedza projektu par 95 tūkstošiem latu satiksmes drošības uzlabošanai. Ministrija atbildējusi, ka pieņem projektus tikai iesāktiem darbiem, kā arī vēlams, lai projekta tāme būtu lielāka par 100 tūkstošiem latu.
Kad bebrēnieši tomēr neatlaidīgi interesējušies, ko darīt, lai projekts tomēr tiktu apstiprināts, ar ministrijas speciālistiem vairs nebija iespējams sazināties. Par to brīnījās īpašo uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks un solīja uzzināt, kas tad īsti Satiksmes ministrijā ar bebrēniešu projektu notiek.
Līdzīgā situācijā ir nokļuvis arī Staburaga pagasts, kura lielākā sāpe ir pamatskolas iespējamā likvidācija un arī ceļu sakārtošana. Arī viņiem ir grūtības ar ES fondu naudas apgūšanu.
Visu jāvienkāršo
Gan diskusijas vadītāja žurnāliste Monika Zīle, gan ministriju pārstāvji mēģināja skaidrot šo fondu apguves īpatnības. Tomēr noslēgumā izskanēja doma, ka rokas nolaist nedrīkst, projekti neatlaidīgi jāraksta vēl un vēl, tik ilgi, kamēr kādu tomēr akceptē. To viegli pateikt, bet lauku cilvēkiem, kuriem darbs allaž dzen darbu, izlīkumot pa dokumentu grēdu līkločiem nav nemaz tik vienkārši. Visam vajadzīgs laiks, un tā daudziem pietrūkst.
— Ko guvāt grāmatu svētkos? — jautāju to dalībniekiem.
Bebru pamatskolas 9. klases skolēns Armīns Bērziņš: — Iepazinos ar jauniem draugiem no citām skolām. Es grāmatu svētkus apmeklēju arī pagājušajā gadā Daudzeses pamatskolā, tāpēc varu salīdzināt. Izdevušies ir abi pasākumi, galvenais, ka šogad mēs uzņemam ciemiņus. Esmu dežurants pie Latvijas vienotības jostas un uzmanu, lai interesenti tur parakstītos.
Dagnija Mālniece no Daudzeses pagasta: — Ceru, ka drīzumā projektus rakstīt būs vieglāk. Varbūt šodienas diskusijas dalībnieki
