Administratīvi teritoriālajai reformai nepiekrīt 31 pašvaldība
Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju sagatavotos atbildes rakstus Satversmes tiesai saistībā ar 31 pašvaldības iesniegtajiem pieteikumiem, apstrīdot administratīvi teritoriālās reformas norisi.
Pieteikuma iesniedzējas Satversmes tiesā ir: Brīvzemnieku, Jersikas, Vaidavas pagasta, Baložu pilsētas, Siguldas, Lapmežciema, Valgundes, Inčukalna, Amatas novada pašvaldības. Valdības sēdē apstiprināts raksts arī 22 pašvaldību apvienotajam pieteikumam, ko Satversmes tiesā iesniedza Allažu, Ances, Baltinavas, Bēnes, Codes, Gailīšu, Glūdas, Ģibuļu, Īslīces, Kauguru, Kocēnu, Lībagu, Līvbērzes, Maltas, Mežotnes, Priekuļu, Pūres, Raunas, Skrīveru, Strazdes, Tārgales un Vecsaules pagasta padome.
Visi pieteikuma iesniedzēji apstrīd Ministru kabineta 2007. gada 4. septembra noteikumu par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu normas, kas paredz pagasta, pilsētas vai novada iekļaušanu novadā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartai un Administratīvi teritoriālās reformas likumam.
Iesniedzot konstitucionālās sūdzības, pašvaldību argumenti saistīti galvenokārt ar nepietiekamām konsultācijām par novadu veidošanu, pašvaldībām arī neesot bijis iespēju tikt uzklausītām reformas jautājumā attiecībā uz konkrētā novada
veidošanu. Pašvaldības arī norāda, ka tās vislabāk zina, kas notiek to teritorijā un kas ir vajadzīgs iedzīvotājiem, līdz ar to Ministru kabinets nav ievērojis subsidiaritātes principu.
Pēc pašvaldību ieskata esot pārkāpts Satversmes 1. pants, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas normas, kas nosaka:
– pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem;
– uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus;
– plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā;
– vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.
Ministru kabinets atbildes rakstā Satversmes tiesai norāda, ka administratīvi teritoriālā reforma notiek no 1992. gada un to nevar skatīt atrauti, kā tikai Ministru kabineta un pašvaldību darbības reformas īstenošanai 2007. gadā.
Valdība uzsver reformas mērķi izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām
pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Galvenā problēma, kas reformai jārisina — valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vājums, proti, teritorijas apmēra korelācija ar reālu spēju pildīt vietējām pašvaldībām uzticētās funkcijas, ievērojot vietējo iedzīvotāju intereses.
Izstrādājot administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu un noteikumus, Ministru kabinets Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas personā ir konsultējies ar vietējām pašvaldībām. Ar katru pašvaldību notikušas vidēji 25 konsultācijas.
