Šonedēļ 30. dzimšanas diena optimistiskajam skrīverietim Aivim Markovskim. Viņš ir gandarīts, ka atradis savu īsto profesiju — Aivis ir celtnieks un šo arodu pret citu nemainīs. — Patīkami, ka pēc celtnieku padarīta darba paliek jauna māja vai kārtīgi izremontēts dzīvoklis, — saka jubilārs.
Aivim tikai 30, bet viņš dzīvē daudz panācis tikai ar gribasspēku un ticību, ka iecerēto mērķi sasniegs, lai cik grūti tas arī būtu.
Par zemnieku nekļūst
Jau 13 gadu vecumā Aivis ar brāli zaudēja vecākus, un zēnus audzināja vecmāmiņa. Viņa dzimtā puse ir Asares pagastā Jēkabpils rajonā. Aivis mācījās Rubeņu pamatskolā un absolvēja arī Viesītes arodvidusskolu, iegūstot zemkopja diplomu.
Taču drīz vien viņš saprata, ka saimniekošana laukos nav īstais aicinājums. Aivis redzēja, kā lauksaimnieki dzīvo Dānijā, jo neilgu laiku strādāja kādā dāņu fermā. Tāpēc, ilgi nedomājot, iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai kļūtu par būvinženieri. Patlaban gan studijas ir pārtrauktas, jo daudz darba un nākušas klāt arī ģimenes rūpes.
Ar dēlu draugi
Par skrīverieti Aivis kļuva 2003. gadā, kad sievu Aiju uzaicināja Skrīveru vidusskolā mācīt angļu valodu. Viņiem piešķīra dzīvokli, un te piedzima Aijas un Aivja dēliņš Kārlis Emīls, kurš nu jau apmeklē bērnudārzu “Sprīdītis”.
Aivis teic, ka viņiem ar dēlu ir draugu, nevis tēva un dēla attiecības. Zēns patlaban ir “kāpēcīšu” vecumā, tāpēc mātei un tēvam jāatbild uz daudziem jautājumiem. Vienu Kārlis Emīls gan zina — viņš ģimenē negrib ne brāli, ne māsu, jo viņam pietiekot ar brālēniem un draugiem. Zēnam patīk dziedāt un dejot, tāpat kā vecākiem.
Derētu sava firma
Aivis Skrīveros strādāja vairākās celtniecības firmās, bet patlaban darbojas individuāli, veic līgumdarbus — ceļ un remontē dažādus objektus un dzīvojamās mītnes. Viņam darbi veicas, tāpēc ir savs klientu loks, jo laba darba darītāja slava ātri “aiziet tautā”. Pasūtījumu netrūkst, tāpēc Aivis domā par savas celtniecības firmas dibināšanu.
Kas gan viņš būtu par celtnieku, ja paša ģimenei nebūtu mājas! Nu Aivim ir nopirkts apbūves gabals Ziedu ielā, un, viņaprāt, pēc trim gadiem ģimenes mājai jābūt uzceltai.
— Ja Aivis ko nolemj, tad arī izdara, viņš ar solījumiem nemētājas, — saka Aija.
Dejo un makšķerē
Aivis gan atzīst, ka visu vienmēr labi pārdomā un tikai tad izlemj, kā rīkoties. Patstāvību viņš mācījās bērnībā un jau toreiz zināja, ka cilvēkam galvenais ir gribasspēks. Par to Aivis arvien pārliecinās un vienmēr paļaujas tikai uz saviem spēkiem, lai nebūtu no kāda atkarīgs.
No skolas gadiem Aivim patīk dejot, un viņi abi ar Aiju dejo Skrīveru kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvā “Dzēse”. Aija dzied arī jauktajā korī “Dīvaja” un spēlē teātri Skrīveru dramatiskajā kolektīvā. Aivis labprāt sporto, jo, viņaprāt, bez izkustēšanās nav labas veselības. Viņam patīk skriet un makšķerēt. Pagaidām gan brīvā laika ir maz, taču Aivis par to nesūdzas, jo viņa dienas piepilda sirdij tīkams darbs.
