Saeima īpašā paziņojumā ārkārtas sēdē nosodīja Krievijas militāro uzbrukumu Gruzijai un izteica līdzjūtību bojā gājušo tuviniekiem. Par paziņojuma pieņemšanu nobalsoja 64 deputāti, pret bija četri un viens atturējās. Balsojumā nepiedalījās “Saskaņas centra” frakcijas deputāti, kas iepriekš bija pametuši zāli.
Parlamentārieši noraidīja deputāta Jakova Plinera (PCTVL) priekšlikumu ar Saeimas lēmumu nosodīt Gruzijas valdību par militāro akciju Dienvidosetijā, kas esot novedis pie civiliedzīvotāju bojāejas.
Saeima uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi Gruzijas valsts suverenitāti un valstisko neaizskaramību, veicot militārus uzbrukumus Gruzijas civilajiem un militārajiem objektiem. Šāda rīcība Latvijas parlamentāriešiem rada bažas par ikvienas Krievijas kaimiņvalsts drošību, teritoriālo neaizskaramību un neatkarību.
Saeimas lēmumā iekļauts aicinājums Krievijai nekavējoties izvest karaspēku no Gruzijas teritorijas, savukārt Eiropas Savienība (ES) un NATO dalībvalstis, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ES Parlaments, Eiropas Padome, ANO un citas starptautiskās organizācijas aicinātas, pamatojoties uz Gruzijas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, iespējami ātrāk sākt starptautiski vadītu sarunu procesu par miera panākšanu un situācijas noregulējumu, kā arī panākt, lai pēckonflikta stabilizācijā tiktu iesaistīti neitrālu valstu spēki, kuros nozīmīga loma būtu ES.
Paziņojumā uzsvērts, ka Krievijas miera uzturēšanas misija Gruzijā ir bijusi neveiksmīga, pierobežu konflikti ne tikai nav atrisināti, bet ir izprovocēta neadekvāta mēroga karadarbība, kas ir prasījusi civiliedzīvotāju upurus, būtiski iedragājusi Gruzijas civilo un militāro infrastruktūru.
“Uzsākot karadarbību pret Gruziju, Krievija, būdama ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts, ir pārkāpusi savas starptautiskās saistības, vienpusēji un paplašināti interpretējot miera uzturēšanas misijas uzdevumus, ir diskreditējusi sevi kā miera uzturētāju reģionā,” norāda Saeima.
Krievijas rīcība Saeimas deputātiem izraisa nopietnas bažas, ka karadarbība pret Gruziju, retorika par savas valsts pilsoņu interešu aizstāvēšanu svešās valstīs, lietojot pret tām militāru spēku, rada bīstamu precedentu starptautiskajās attiecībās.
Saeima aicina konfliktā iesaistītās puses apturēt karadarbību, atturēties no jebkāda spēka lietošanas, atsākt sarunu procesu par situācijas noregulējumu, nodrošināt pieeju starptautiskajai sabiedrībai situācijas izvērtēšanai, kā arī medicīniskās un humānās palīdzības sniegšanai cietušajiem, bēgļiem un pārvietotajām personām.
Saeima atbalstīja deputātes Sandras Kalnietes (PS) priekšlikumu, kas ietver aicinājumu, izstrādājot jauno ES un Krievijas partnerības un sadarbības līgumu, izvērtēt līdzšinējās ES un Krievijas attiecības, kā arī pārskatīt vīzu režīma nosacījumus.
Deputāti aicina ES dalībvalstis skaidri definēt ES paplašināšanas perspektīvas, tādējādi radot Eiropas valstīm, kuras ir izteikušas vēlmi iestāties ES, skaidru nākotnes vīziju, aktivizēt asociatīvo līgumu slēgšanu un vīzu liberalizācijas režīmu ieviešanu ar šīm valstīm.
Saeima atbalstīja arī citu Kalnietes priekšlikumu, kas aicina NATO dalībvalstis izvērtēt jauno drošības situāciju, kas pasaulē radusies pēc Krievijas-Gruzijas konflikta, un gādāt, lai ES un NATO rastu risinājumus, kas stiprinātu un garantētu visu Krievijas kaimiņu turpmāko drošību, intensificēt dialogu par Gruzijas uzņemšanu NATO un sākt Gruzijas iesaisti rīcības plānā dalībai NATO.
Deputāti par Saeimas lēmuma pieņemšanu šodien diskutēja gandrīz trīs stundas. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) sacīja, ka šodien nebūtu jākoncentrējas uz to, kas vainīgs vai kurš izdarīja pirmo šāvienu, jo konflikta saknes ir meklējamas jau iepriekšējos gadsimtos.
Riekstiņš uzvēra, ka Krievija ir pārkāpusi citas valsts suverēnās tiesības un apdraud Gruzijas teritoriālo integritāti.
“Gan ES, gan NATO būs jāizvērtē, kāda ir šīs krīzes ietekme uz vispārējo drošības situāciju reģionā, kā arī ES un NATO attiecībām ar Krieviju un Gruziju,” sacīja ministrs un norādīja, ka pēdējās nedēļas notikumi neļauj ES un NATO attiecības ar Krieviju turpināt līdzšinējā gaisotnē, izliekoties, ka nekas nav bijis.
Ministrs aicināja uz Gruziju nosūtīt neatkarīgus starptautiskus ekspertus un aicināja Saeimu sniegt politisku vērtējumu esošajai situācijai.
Deputāte Kalniete debatēs atzinīgi vērtēja sagatavoto lēmumu un norādīja, ka “beidzot esam tikuši pie pietiekami skaidras politiskās nostājas, kas nedara kaunu ne Latvijai kā valstij, ne Saeimas deputātiem”.
Pret Saeimas paziņojumu uzstājās PCTVL Saeimas frakcijas deputāti.
“Latvijas Saeimas rusofobiskā deklarācija neatbilst nekādām starptautiskajām normām,” teica deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL).
Deputāts Pliners norādīja: ja deputāti grib izteikt savu viedokli, vispirms vajadzēja izveidot darba grupu, “aizbraukt uz Dienvidosetiju, Gruziju, padzīvot tur vismaz katrā vietā divas dienas, aprunāties ar vadību un tautu, un tikai pēc tam pieņemt Saeimas dokumentu”.
Deputāts Kārlis Šadurskis (PS) pauda pretēju viedokli – Baltijas valstis un Polija ir skaidri demonstrējušas savu nostāju un šodien tas ir jāizdara Latvijas parlamentam.
“Mūsu paziņojumā lietas ir jāsauc īstajos vārdos un jāpauž kategoriska prasība Krievijai nekavējoties izvākt karaspēku no visas Gruzijas teritorijas,” sacīja Šadurskis.
Deputāte Karina Pētersone (LPP/LC) savukārt ar neizpratni vērsās pie sava partijas biedra premjera Ivara Godmaņa, vaicājot, kāpēc viņš Gruzijā nav aizbraucis uz Chinvali, jo tur sākās konflikts.
Deputāts Artis Pabriks uzsvēra, ka Gruzija ir okupēta un Saeimai ir jāsniedz politisks vērtējums.
Kā ziņots, pavisam deputāti lēmumprojektam bija iesnieguši 23 priekšlikumus.
Saeimas debatēm par paziņojumu parlamenta ēkā šodien klātienē sekoja līdzi Gruzijas vēstnieks Konstantīns Korkelija.
