Inese Savicka
Iršos
— Kā vien iespējams. Es domāju, ka uz Latviju varētu atvest bērnus un vecos cilvēkus, kuri pārdzīvoja bombardēšanas šausmas un zaudēja tuviniekus. Latvijā ir daudz skaistu vietu, kur šie cilvēki varētu atpūsties un atlabt, bet par viņu uzturēšanu samaksātu no valsts budžetā nelaimes gadījumiem paredzētajiem līdzekļiem.
Marita Kazilaite,
aizkraukliete
— Jāsūta humānā palīdzība — apģērbs, sadzīves priekšmeti, medikamenti, segas un pārtika. Ja iespējams, turp varētu doties arī Latvijas medicīnas darbinieki, kaut vai studenti, jo mums pašiem ārstu trūkst. Varētu organizēt arī brīvprātīgo vienības, kuras vietējiem palīdzētu sākt jaunu dzīvi, kā arī novāktu drupas.
Kitija Ludborža
no Kokneses
— Sadarbībā ar Sarkanā Krusta komitejām varētu organizēt humānās palīdzības vākšanas akcijas, lai iedzīvotāji cietušajiem gruzīniem varētu nosūtīt, ko nu kurš var atļauties. Ja tur daudzas ģimenes ir zaudējušas visu iedzīvi, tad noderēs viss. Varbūt varētu palīdzēt bērniem — ļaut viņiem iekārtoties kādā nometnē, un gādāt, lai piedzīvotais karš sāktu aizmirsties.
Jeļena Dešovaja
Aizkrauklē
— Jāpalīdz kā vien spējam — gan materiāli, gan morāli. Vispirms jau protams, jāpalīdz ievainotajiem, viņus, kaut nelielu daļu, varētu evakuēt un atvest uz kādu Latvijas slimnīcu atgūt veselību. Domāju, ka Gruzijai patlaban vajadzīgi medikamenti un pārtika, un mums ar šo tautu būtu jādalās.
