Beidzot zinu, kā es savu Indriķi varu padarīt vīrišķīgāku. Es viņam dzimšanas dienā uzdāvināšu vīrišķības simbolu — zobenu. Citādi staigā vienmēr tāds plāns kā pastmarka, uzrāvis kūkumu un izlocījies kā nošu atslēga. Man, tādai pilnasinīgai būtnei, pat reizēm neērti iet blakus.
Ideju dāvanai aizguvu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tiem paredzēts iegādāties 40 zobenu. Viens izmaksāšot ap 500 latu. Es Indriķim tik dārgu gan netaisos pirkt. Internetā lasīju, ka tos veikalā varot nopirkt par 100 līdz 150 latiem, bet no ārzemēm kā suvenīru atvest pat par 60 latiem. Vēl tikai neesmu izlēmusi, kādu pirkt — kājnieku vai jūras virsnieku zobenu.
Iztēlē jau redzu, kā mēs ar Indriķi ejam uz zaļumballi — viņš iet man blakus, izstiepies kā saulespuķe, un pie sāniem viņam spīguļo zobens. Nu īsts huzārs! Rozālija noteikti aiz skaudības noģībtu.
Nešaubos, ka manai idejai drīz rastos sekotājas. Bet es tomēr būtu pirmā. Protams, līdz iziešanai sabiedrībā Indriķim mājās vajadzēs kārtīgi patrenēties, lai uzlabotu stāju. Es viņam gribu iemācīt arī kādu ritmisku dziesmu. Cik tas būs skaisti — Indriķis soļo ar zobenu un dzied!
Zobenu izmantošu arī praktiskām vajadzībām. Mums, piemēram, mājās nav neviena jēdzīga naža. Kad Indriķis no radiem atkal atvedīs gaļu, varēsim to griezt ar zobenu, nevis mocīties ar mazajiem nazīšiem.
Man tagad būs arī mierīgāka gulēšana. Bieži liekas, ka gar mūsu māju naktī zagļi lodā. Bet tagad es gulēšu saldi — zobens pie galvas, kur lielāka drošība!
Un vēl — gribu palūgt kādam māksliniekam, lai viņš Indriķi ar zobenu uzglezno.
Esmu jau izdomājusi, ko dāvināšu Indriķim Jaunajā gadā. Šķēpu un vairogu! Kaut kā taču man tas Indriķis jāpadara vīrišķīgāks!