Secietis Alberts Zarāns ir apbrīnojami radošs cilvēks — dažos gados viņš ir savācis materiālus, sagatavojis publicēšanai un kopā ar palīgiem izdevis vairākas skaistas un vērtīgas grāmatas.
Grāmatās ir ne tikai arhīvos un vēstures materiālos iegūta informācija, bet arī paša Alberta Zarāna savāktās ziņas, personiski apceļojot visu Latviju, sarunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem, izzinot senatnes objektus un fotografējot tos.
Pirmajā grāmatā “Neesam šķirami no savas zemes”, kura izdota 2003. gadā, vairāk jūtams autora nacionālās piederības akcents. Grāmatā iekļauti stāstījumi par 155 pilīm un skaistākajām muižām, kuras Zarāna kungs pats apmeklējis un fotografējis. Priekšvārdā autors saka: “Šī grāmata ir atzinības apliecinājums gan tiem, kuri šīs pilis un muižas cēluši pirms daudziem gadsimtiem, gan arī ēku jaunajiem saimniekiem, visiem tiem, kuriem rūp mūsu dzimtenes vēstures vērtību saglabāšana.”
Nākamajā fotoalbumā “Latvijas pilis un muižas” Alberts Zarāns savākto materiālu izvērsis un papildinājis. Ļoti krāšņs Zarāna kungam izdevies fotoalbums “Latvija”, pēc tam — “Koknese”.
Pavisam “svaigas” ir pēdējās Alberta Zarāna grāmatas — ļoti skaists fotoalbums “Daugava” par apdzīvotajām vietām no Daugavas sākumiem līdz pat jūrai ar tekstiem latviešu, angļu un vācu valodā un dzīves atziņu krājumiņš “Ozolzīles”.
Grāmatā “Daugava”, kuru Alberts Zarāns veidojis kopā ar Arvīdu Vītolu, ir divas nodaļas. Pirmā — “Daugavas ūdensceļš” — ir vēstījums par mūsu likteņupes lomu divus tūkstošus gadu ilgā laika posmā, par tirdzniecības un kultūras sakariem, militāriem konfliktiem. Nodaļa “No Baltkrievijas līdz Bastejkalnam” veltīta ievērojamiem vēstures, kultūras un dabas objektiem Daugavas krastos.
Krājumam “Ozolzīles” dzīves atziņas Zarāna kungs krājis no skolas un dienesta laikiem līdz pat šodienai. Varbūt dažas no tām mūsdienu lasītājam šķitīs panaivas un kaut kur jau lasītas, bet katra no tām, pēc autora vārdiem, ir ar sirdi izsāpēta un dzīvē pārbaudīta. Grāmatas ievadā autors raksta: “Dzīve ir ceļš uz sevi mūža garumā. Tas aicina katru dienu iepazīt arvien ko jaunu. Ceļā sastaptais, redzētais un atrastais kļūst par ceļotāja neatņemamu daļu, par avotu, kurš, nerimtīgi plūstot, nes iegūto nākamajām paaudzēm. (..) Mans darbs un Latvijas skaistāko, nozīmīgāko vietu iepazīšana paver gara apvāršņus, atbrīvo iedvesmu — rodas pārdomas, atziņas. Tās kā ozolzīles esmu savācis šī fotoalbuma lappusēs.”
Šajās dienās, kad Jēkabpils rajona Viesītē notiek kārtējais sēļu kongress un Sēlpils pagasts pavisam drīz svinēs 800 gadu jubileju, nāk klajā astotā Alberta Zarāna un domubiedru veidotā grāmata “Sēlpils”. Šis noteikti nav pēdējais aktīvā secieša paveiktais darbs, ir jaunas ieceres, taču par tām Zarāna kungs pirms laika nerunā — tāda radoša cilvēka māņticība. Cits ņem kredītus mājas celtniecībai, remontiem, lepnas mašīnas iegādei, bet Alberts Zarāns aizņemas, lai sagādātu prieku lasītājiem, un cenšas atgūt iztērēto, lai atkal liktu lietā, gatavojot nākamo grāmatu.
