Lai valsts nākamgad varētu izpildīt savas saistības pensiju izmaksā, premjers grib apturēt pensiju 2. līmeņa iemaksu pieaugumu. Skeptiski pret Ivara Godmaņa iecerēm ir ekonomisti. Lai valsts nākamgad nodrošinātu solīto pensiju indeksāciju un piemaksas, papildus vajadzīgi 100 miljoni latu. Premjers Ivars Godmanis izdomājis, kā tos dabūt. Viņš rosina apturēt pieaugumu pensiju 2. līmeņa iemaksām.
Tādējādi vairāk naudas paliks Valsts kasē, kas apkalpo pensiju 1. līmeni un nodrošina esošo pensiju izmaksas.
Patlaban bankas, kas apkalpo pensiju otro līmeni, saņem 8 procentus no strādājošā algas, bet 12 procentus ieskaita Valsts kasē. Paredzēts, ka nākamgad 2. pensiju līmenim ieskaita jau 9 procentus, bet 10 gadā – 10 procentus strādājošā algas, attiecīgi samazinot iemaksas Valsts kasē.
Godmanis ierosina saglabāt esošo proporciju 8 pret 12 arī turpmāk. Vismaz kamēr neatkopjas ekonomika.
Ivars Godmanis, Ministru prezidents, LPP/LC: “Ja ar laiku uzlabojas un ekonomika iet uz augšu, mēs varam atgriezties pie šā jautājuma.”
Ekonomisti ir skeptiski, jo mainot jau pasludinātos noteikumus pensiju sistēmā, iedzīvotāji var tai zaudēt uzticību.
Mārtiņš Kazāks, a/s “Hansabanka” vecākais ekonomists: “Pensiju sistēma ir ilgtermiņā, lai tā eksistētu ir nepieciešams, lai tā ilgtermiņā būtu stabila, lai iedzīvotāji varētu rēķināties, kas būs pēc gadiem.”
Vēl premjers ierosina Valsts kasi no jauna iesaistīt pensiju 2. līmeņa apkalpošanā. Eksperti ir skeptiski arī pret to.
Jānis Ošlejs, ekonomists: “Tur jūt kādu Kārļa Marksa dvesmu, tā ir faktiski nacionalizācija, mēs gribam nacionalizēt kādu daļu no pensiju līmeņa nākotnes plāna.”
Premjers uzsver, ka jebkurā gadījumā strādājošajam būtu iespēja izvēlēties, kam uzticēt pensiju 2. līmeni, – bankai vai Valsts kasei. Turklāt ieceres pagaidām esot vēl tikai ideju līmenī.
Pensiju 2. līmeni, kurā uzkrāj individuālo pensijas kapitālu, ieviesa 2001. gadā. Savulaik 2. pensiju līmeni apkalpoja arī Valsts kase, tomēr no pērnā gada šo pensiju apkalpošanu uzticēja tikai bankām.
