Finanšu līdzekļu trūkuma dēļ Aizsardzības ministrija (AM) atteikusies no četru vieglās klases helikopteru iegādes, ko bija paredzēts izmantot cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijās.
Kā sacīja AM Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis, vispārējās ekonomiskās situācijas valstī dēļ, kas skar arī AM, nolemts pagaidām pārtraukt iepriekš izsludināto konkursu par lidaparātu iegādi.
Pagaidām nav zināms, kad šos helikopterus varētu iegādāties, tas būšot atkarīgs no turpmākās valsts attīstības un AM budžeta iespējām. Šogad budžeta samazinājums AM bija aptuveni 12 miljoni latu.
Iepirkumu uzraudzības birojā informēja, ka Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras izsludinātajā konkursā par četru vieglo helikopteru piegādi un to tehnisko nodrošinājumu bija pieteikušies trīs pretendenti, taču 31.jūlijā iepirkuma komisijas sēdē pieņemts lēmums pārtraukt iepirkuma procedūru, jo “projektam noņemts finansējums”.
Tad, kad finanšu līdzekļi šim mērķim būs pieejami, tiks izsludināts jauns konkurss, jo šajā nozarē novitātes ienāk nepārtraukti – jauni modeļi, cenas – , tādēļ vērtēt jau iesniegtos piedāvājumus nebūtu lietderīgi, skaidroja Rikveilis.
Iepriekš bija plānots, ka 2009.gadā bruņoto spēku Gaisa spēkiem tiks iegādāti divi, bet 2010. un 2011.gadā vēl pa vienam vieglās klases helikopteram, šīm iegādēm plānojot aptuveni sešus miljonus latu.
NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis iepriekš uzsvēra, ka helikopteru iegāde ir nepieciešama, lai Gaisa spēki turpmākajos gados varētu sagatavot desmit helikopteru apkalpes, kas nepieciešamas meklēšanas un glābšanas spēju attīstībai un pilnveidošanai. Spēju pilnveidošanas nepieciešamību nosaka atbilstoša Ministru kabinetā 2005.gada maijā apstiprināta koncepcija par meklēšanas un glābšanas spēju attīstību un pilnveidošanu, izmantojot helikopterus.
Lai pilnvērtīgi sagatavotu apkalpes, gadā ir nepieciešams nodrošināt ne mazāk kā 1000 stundu lidojuma pieredzes gaisa kuģa komandierim, bet iemaņu uzturēšanai katrai gaisa kuģa apkalpei – 200 stundu lidojuma pieredzes gadā.
Vieglās klases helikopterus apkalpju apmācībā bija iecerēts izmantot tādēļ, ka tas samazina apkalpju apmācības izdevumus, kā arī ietaupītu pašreizējo meklēšanas un glābšanas operācijās iesaistīto helikopteru “Mi-17” ekspluatācijas un darba resursus, kurus galvenokārt varētu izmantot šo operāciju veikšanai, atslogojot no mācību, patrulēšanas, novērošanas un pazudušu personu meklēšanas lidojumiem, kurus tie veic patlaban.
Plānots, ka ar četriem vieglajiem helikopteriem gadā tiktu nolidotas 2000 stundu, savukārt Gaisa spēku uzdevumu izpildei ar meklēšanas un glābšanas helikopteriem “Mi-17” – 500 stundu gadā.
Viens vieglās klases helikopters patērē aptuveni 90 litrus aviācijas petrolejas vienā lidojuma stundā, savukārt “Mi-17” – aptuveni 800 litru.
Ar vieglās klases helikopteriem varētu veikt arī novērošanu, patrulēšanu, pazudušu personu meklēšanu, kā arī četru personu operatīvus pārvadājumus.
