Latvijā trūkstošo bāzes jaudu nosegšanai nākotnē vislielākais potenciāls būtu atomenerģijas izmantošanai, šodien atzina Pasaules Enerģijas padomes (PEP) Latvijas Nacionālās komitejas (LNK), Nacionālās enerģētikas konfederācijas (NEK) un AS “Latvenergo” pārstāvji.
LNK prezidents un NEK valdes loceklis Namejs Zeltiņš uzsvēra, ka Latvijā ir katastrofāls bāzes jaudu stāvoklis, kas sevišķi aktualizēsies 2010.gadā, kad tiks slēgta Ignalinas atomelektrostacija. Pašlaik nepieciešamības gadījumā Latvija nespētu kompensēt bāzes jaudu deficītu, kā arī nav iespējams enerģijas eksports uz citām valstīm.
LNK goda prezidents Viktors Zābergs informēja, ka pašlaik enerģētikas jomu regulē divi dokumenti – Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2006. – 2016.gadam un Latvijas pirmais energoefektivitātes plāns 2008. – 2010.gadam. Abi šie dokumenti ir visai deklaratīvi, atzina eksperti.
Kopš 2000.gada Latvijā ir samazinājusies energointensitāte, kas noticis bez jebkādiem valdības plāniem, reorganizējoties tautsaimniecībai, uzlabojoties tehnoloģijām un sabiedrībai vairāk pievēršoties enerģijas taupīšanai. Tomēr enerģijas patēriņš neapstāsies un pat turpinās pieaugt vidēji par 3% gadā, jo tam ir tendence palielināties līdz ar iekšzemes kopprodukta izaugsmi.
LNK izveidotā prognoze bāzes jaudu elektrostaciju tehnoloģiju attīstībai Latvijā liecina, ka no 2010.gada līdz 2020.gadam Latvijā lielākoties elektroenerģija tiks ražota no oglēm, no 2020.gada līdz 2030.gadam – no oglēm un atomenerģijas, bet pēc 2030.gada – no atomenerģijas.
Vislētākā enerģija iegūstama, izmantojot atomelektrostacijas, bet salīdzinoši dārgāka ir biomasas, vēja un hidroelektrostacijās ražotā enerģija. Kā atzina eksperti, sadārdzinoties gāzei un oglēm, arī biomasa kļūs dārgāka. Tāpat pastāv iespēja importēt, bet tādā gadījumā tas būtu dārgāk, nekā ražot uz vietas, kā arī tādējādi tiktu veicināta Latvijas energoatkarība.
“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons atzina, ka valdības iecerētajām bāzes jaudu – ogļu un gāzes – stacijām jābūt konkurētspējīgām. Viņš arī norādīja, ka investoriem nav lielas intereses par šo staciju būvniecību, jo tās var arī neatmaksāties. Lai arī valsts gatavojas subsidēt šīs investīcijas, tomēr nav skaidrs, vai to ļaus Eiropas Savienības institūcijas, uzsvēra Miķelsons.
Viņš arī akcentēja, ka elektroenerģija ir prece ar augstu pievienoto vērtību, kuras eksports Latvijas tautsaimniecībai dotu būtisku ieguldījumu. Kā savu personīgo viedokli Miķelsons pauda pārliecību, ka optimāla Latvijā ir atomenerģija, jo tās ražošanas izmaksas ir ievērojami zemākas nekā fosilajai vai atjaunojamajai enerģijai.
“Latvenergo” valdes loceklis Aigars Meļko atzīmēja, ka visas reģiona valstis, izņemot Latviju, spēj saražot savas bāzes jaudas. “Vispirms jādomā par gāzes, ogļu vai pat atomelektrostaciju un tikai pēc tam par zaļo enerģiju, jo tā ir ievērojami dārgāka,” uzsvēra Meļko.
Eksperti atzina, ka aktīvi jārisina sagaidāmais bāzes jaudu deficīta nosegšanas jautājums, kā arī jāveicina energoefektivitāte, kas ir nepieciešams, bet dārgs process. Enerģētikas jomas pārstāvji bija vienisprātis par atomenerģijas ievērojamo potenciālu, kas būtu lētākais no enerģijas ieguves veidiem.
