Caureja ir simptoms, ka tūlīt viss būs labi. Diemžēl teicienam “viss būs labi” ir arī turpinājums — ja nebūs labi, būs ļoti slikti. Ilgstoša caureja veicina organisma atūdeņošanos, kas ir bīstama bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.
Ja vēdera izeja ir vairāk nekā divas reizes dienā, šķidrāka un pēc apjoma dāsnāka nekā parasti, tas nozīmē, ka zarnas cenšas no kaut kā atbrīvoties. Iemesls tādai “evakuācijai” var būt kāds pastāvējis vai netīrs ēdiens, zarnu infekcija, baktērijas no tuvējās peldvietas. Vasarā vairāk ēd ogas, augļus, iecienīti ir pikniki dabā, nereti ‘‘grēkojot’’ tieši ar tīrību — nenomazgā ne ēdamo, ne rokas. Siltā laikā ēdiens ātrāk bojājas.
“Pārtikas, ūdens pārmaiņas var izraisīt funkcionālo caureju. Tipiski: ceļojumā dienvidu zemēs cilvēks ēd tikai ķiršus, jo tie ir lēti un garšīgi, mājās tādu nav, un caureja klāt,” raksturo Sabiedrības veselības aģentūras epidemioloģe Natālija Biknēvica. Aizdomām par nopietnu infekciju ir pamats, ja temperatūra sasniedz 38 grādus, ir arī vemšana un tas turpinās trīs četras dienas.
Funkcionālā caureja pāriet vienas vai dažu dienu laikā, un parasti ārsta palīdzība nav nepieciešama. Galvenais ir nepieļaut organisma atūdeņošanos — dzert daudz un nelielās devās, vislabāk siltu tēju, negāzētu ūdeni vai minerālūdeni ar paaugstinātu nātrija vai kālija saturu. Ēdienam jābūt saudzējošam vēl dažas dienas, kad caureja jau mitējusies — bez cukura, gāzētiem, krāsainiem dzērieniem, svaiga piena un gaļas produktiem.
Ārsts būtu jāmeklē, ja caureja zīdainim vai mazam bērnam ar augstu temperatūru turas ilgāk par diennakti, bet pieaugušajam nepāriet nedēļas laikā. Īpaša uzmanība nepieciešama, ja ir kāda hroniska nieru vai sirds, asinsvadu saslimšana.
