Agrāk cimdu sezona bija ziema, tagad, šķiet, vasara — ravēšana, zemes darbi, ogu lasīšana, pārlasīšana. Gribi rokas cilvēkiem rādīt, nerādi zemei un ogām! Slimnīcā cimdu sezona ilgst visu gadu, jo bez tiem māsu palīgs pat gultu nepārklāj.
Atrast savējos
“No sākuma pierast bija grūti,” atzīst medicīnas māsa ar 44 gadu stāžu Lūcija Jenčiusa, Liepājas reģionālās slimnīcas Uroloģijas nodaļas virsmāsa. Aizbildinājums “man ir neērti strādāt, tāpēc nevelku” medicīnā netiek ņemts vērā, jo cimdi nepieciešami drošībai. Vienkārši jāatrod piemērotākie, māsa Lūcija iedrošina arī tos, kuri gribētu cimdus izmantot sadzīvē, darbos, lai pasargātu rokas, bet nobaidās no pirmajām neveiksmēm. Ir biezāki, plānāki, ar talku vai bez, plastikāta, vinila un gumijas cimdi. Ja sadzīves preču veikala piedāvājums neapmierina, var meklēt aptiekās.
Jāņem vērā, ka talks uzsūc sviedrus, bet var kairināt ādu, papildus sausina. Tad rodas kņudoša, niezoša sajūta, āda var plaisāt, sprēgāt.
“Māsiņas nāk uz darbu un pirmais — noliek uz galda roku krēma tūbiņu,” smaida virsmāsa. Viņas meita strādā par ārsti Norvēģijā. Apciemojuma laikā L. Jenčiusa novērojusi, ka tur slimnīcās pie izlietnes ir ne tikai šķidrās ziepes, turklāt ar glicerīnu, un dezinfekcijas līdzekļi, bet arī krēms roku kopšanai. “Situācija medicīnā strauji mainās, iespējams, tā drīz būs arī pie mums,” viņa cerīgi vērtē.
Padomāt par pauzi
Procedūru māsa Agita Benta norāda, ka tā nebūt nav — no rīta uzvelk cimdus un vakarā novelk. Rokām iznākot arī krietni atelpas brīži. “Kad ir kāda pauzīte, ieziežu ar kādu krēmu — kāds nu kuro reizi ir. Galvenais ir atcerēties to izdarīt,” viņa spriež. Mājās reizēm rokas palutinot ar paštaisītu skrubi — samaisa kafijas biezumus ar medu vai eļļu.
“Vislabākais ir sviests — ieziež, ietin lina drēbē un patur kādu laiku. Vai mērcē ūdenī, kur tikko vārīti kartupeļi — tas ir pārbaudīts līdzeklis,” teic L. Jenčiusa. Roku vanniņām izmantojot arī sūkalas.
Ja rokas bieži mazgā ar ziepēm un nepadomā par papildu barošanu, āda kļūst sausa, raupja, parādās smalkas grumbiņas, kas veicina priekšlaicīgu roku ādas novecošanos. To aizkavē roku maskas: siltu olīveļļu vai parasto eļļu samaisa ar dažādām piedevām, uzklāj rokām un uzģērbj kokvilnas cimdus. Kā piedevas var izmantot medu, olu dzeltenumu u. c. Maskas jāklāj uz tīrām rokām.
Pret grauzējiem un lupinātājiem
Manikīre Inga Miodle atgādina, ka bērnu āda ir jutīgāka, trauslāka nekā pieaugušajiem. Ja lielie par savām rokām padomā, bērnu pirkstiņi nereti atstāti “pašplūsmā”. Par roku skaistumu parasti sāk domāt tikai pusaudžu vecumā. Līdz tam nereti paļaujas, ka daba pati tiks galā, bet barojošu krēmu nepieciešamības gadījumā vajadzētu lietot arī bērniem.
“Šķiet, bērnu izmēru cimdi nemaz nav nopērkami, ja arī gribētu pasargāt rokas lauku darbos. Taču saplaisā kutikulas vieta, bērni paši plucina, mēģina nokost atskabargas, kamēr klāt infekcija vai iekaisums, tad gan vecāki meklē palīdzību,” novērojusi speciāliste. Esot vecāki, kuri uz sauso manikīru atved arī bērnus.
Pēc spurgaliņu pieslīpēšanas tad vieglāk sakopt rokas, nepieciešamības gadījumā pirkstu galiem var palietot arī “Bepanthen plus”.
Ja gumijas cimdi ir par lielu, apakšā var pavilkt vēl vienus — plānos kokvilnas. Bet pirms lieliem zemes darbiem vienkāršākais ir “sadzīt” zem nagiem ziepes — pēc tam ar birstīti viegli izmazgāt.
