Svētdien Jaunjelgavas senajos ebreju kapos draudzes “Šamir” valdes priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans no Rīgas svinīgi pasludināja, ka draudze kopā ar Viktora Šaca ģimeni un jaunjelgaviešu Dzintras un Ilmāra Ķibildu palīdzību pabeigusi ebreju kapu rekonstrukcijas un konservācijas projektu “Atceroties, lai neatkārtotos”.
Jaunjelgavas ebreju kapsēta sakopta, un grūti iedomāties, ka vēl nesen te viss bija nātrēm aizaudzis un zem nolūzušajiem vecajiem kokiem nogāzti simtiem kapakmeņu. Šī kapsēta ir ļoti sena, piemiņas plāksnē, kas piestiprināta pie senās kapličas mūriem, uzraksts vēsta par apbedījumiem kapsētā no 1802. līdz 1941. gadam.
2006. gada pavasarī jaunjelgaviešiem Dzintrai un Ilmāram Ķibildiem lūdza kapsētu sakārtot Viktora Šaca ģimene no Rīgas. Svētdien te pulcējās ebreji no Rīgas un viņu ielūgtie ebreju kopienu pārstāvji no Itālijas un Francijas.
— Te valdīja īsta postaža. Kapsēta ir liela, un to vajadzēja iztīrīt no vecajiem kokiem un krūmiem. Mēs izlauzām arī celmus, pacēlām un nostiprinājām vairāk nekā 450 kapakmeņu. Ap kapsētu izveidots dzīvžogs un konservētas kapličas drupas. Šo darbu veiksmīgi paveica jaunjelgavietis Grigorijs Grigorjevs. Tagad pie kapličas sienas novietotas divas melnā marmora plāksnes ar kapu plānu un piemiņas uzrakstu, — stāsta Dzintra Ķibilde.
Rabīns Menahems Barkahans uzrunā atcerējās pret ebrejiem vērsto genocīdu Otrajā pasaules karā, kad arī no mazās Jaunjelgavas iznīcināja vairāk nekā 500 ebreju. Viņu piemiņu glabās vēsture un šādas kapsētas, kuras Latvijā ebreju kopienas centīsies pilnībā sakārtot. Jaunjelgavas kapsēta ir pirmā, ar laiku sakops arī pārējās. Par ebreju likteņgaitām runāja arī ģenerālis Juris Vectirāns, vēsturnieks Aivars Stranga, Ruta Šaca—Marjaša un ārvalstu pārstāvji.
