“Staburaga” redakcijai piezvanīja Birutas kundze no Valles — šovasar nevarot glābties no lapsām, kuras no sētsvidus bezkaunīgi aiznes vistas pat dienas laikā. “Staburags” skaidro, kāpēc lapsas ir tik drošas un kā lauku cilvēkam ar viņām cīnīties.
“Staburaga” redakcijai piezvanīja Birutas kundze no Valles — šovasar nevarot glābties no lapsām, kuras no sētsvidus bezkaunīgi aiznes vistas pat dienas laikā. “Staburags” skaidro, kāpēc lapsas ir tik drošas un kā lauku cilvēkam ar viņām cīnīties.
“Lauku sēta mūsu ģimenei pieder jau 50 gadu, bet tik bezkaunīgas lapsas kļuvušas tikai pēdējos gados, īpaši šovasar. Zinām vietu, kur netālu purvainā apkaimē dzīvnieciņi vienmēr dzīvojuši, bet viņi nekad nav nākuši pagalmā. Šovasar man “gar degunu” lapsas jau aiznesušas pāris vistu, un es bezspēcīgi tajā noraugos. Mums ir divi suņi, bet viņi pie vistu pulka klaigāšanas ikdienā jau tā pieraduši, ka uz īstu trauksmi vairs nereaģē. Vai lapsas nevar būt slimas ar trakumsērgu, ka ir tik drošas un nebaidās no cilvēkiem? Kāpēc viņu ir tik daudz? Kā lai cīnās pret uzbāzīgajiem meža zvēriem, kas savā bezkaunībā jau līdzinās mūsu valdībai?” jautā Birutas kundze.
“Staburagam” stāsta Sēlijas virsmežniecības inženieris Vitolds Rozītis: “Pēdējos gados meža dzīvnieku vakcinācija notiek no gaisa — vakcīnas izmet no lidmašīnas virs meža un tīrumiem, agrāk par to rūpējās mežsargi. Šīs vakcīnas lapsas ne tikai pasargā no saslimšanas ar trakumsērgu, bet zvēri kļūst krietni neuzņēmīgāki arī pret citām slimībām. Tas izskaidro, kāpēc pēdējos gados lapsas savairojušās — agrāk daļa dzīvnieku gāja bojā, taču tagad viņiem izstrādājusies imunitāte. Prognozēju, ka nākamo gadu laikā Latvijā lapsas tikai turpinās vairoties un kļūs arvien bezkaunīgākas. Vienīgais veids, kā laukos pret viņām cīnīties — jāvienojas ar vietējiem medniekiem, jo lapsas drīkst medīt visu gadu.
