Par šīm zivīm dzirdēts tik daudz nostāstu, mītu un leģendu, ka varētu uzrakstīt itin biezu grāmatu.
Par šīm zivīm dzirdēts tik daudz nostāstu, mītu un leģendu, ka varētu uzrakstīt itin biezu grāmatu. Ugunskuros apdedzinātas vistas, kvēpināti baloži, lopu iekšas un upes malā noķertas žurkas… Tā varētu turpināt par samu ēsmām, bet, cik no tā visa atbilst patiesībai, to atstāsim stāstnieku ziņā un runāsim par daudz reālākām lietām.
Ir varianti, ir loms
Tajos laikos, kad reti kurš zināja, ko nozīmē vārds “kvoks” un ko ar to dara, makšķernieki pārsvarā bija pilnībā pārliecināti par samu kā izteiktu nakts plēsoņu, kurš savas aktivitātes iesāk tikai nakts melnumā un pārtrauc līdz ar pirmajiem gaismas mirkļiem. Vai tagad domājam tāpat? Pats esmu pārliecinājies, ka sams uz gruntsmakšķeres un mazās zivtiņas copē tieši dienas vidū! Un kur tad slavenie kvokotāji? Kaut kā neesmu dzirdējis, ka naktīs kāds nodarbotos ar kvokošanu biežāk kā dienā. Tātad secinājums ļoti vienkāršs — samu var ķert augu diennakti, tikai nepieciešami attiecīgi rīki un copes varianti.
Pamatā legālās versijas ir divas. Gruntsmakšķere vai cope no laivas ar kvoka palīdzību. Ejot uz samiem, tūlīt nāk prātā teiciens, ka ar diegiem nav aršana. Tiem, kuri makšķerē no krasta, izmantojot gruntsmakšķeres, ieteiktu likt lietā karpu vai jūras kātus, bet ne ar mazāku testu par 150 gramiem. Makšķerkāta garumam nevajadzētu pārsniegt 4 metrus, un arī par daudz īss nebūs labs. Copējot no krasta, ēsmu metam pēc iespējas tālāk, bet ar īsu makšķerkātu to izdarīt būs grūtāk, jo īsais un asais metiens bieži vien liks ēsmai no āķa atdalīties. Savukārt garais makšķerkāts iemetiena brīdī būs ļoti labs, taču pilnīgi nevajadzīgs garuma dēļ tas kļūs tajā brīdī, kad sams būs jāizvelk krastā.
Par pamatauklu visbiežāk izvēlās monofilo no 0,4 līdz 0,6 mm diametrā vai pīto auklu ar izturību virs 30 kg. Visbiežāk izmanto slīdošo svinu un vienu pavadiņu. Par āķiem vienprātības nav. Vieni liek vienu žuburu, citiem patīk lieli trīsžuburi. Ir arī daļa “samenieku”, kam patīk veidot dažādas sistēmas. Piemēram, apakšā trīsžuburu, bet 10 cm augstāk — liels vienžubura āķis vai otrādi. Šāda sistēma dod iespēju variēt ar ēsmām un piedāvāt ūsainajam upes valdniekam dažādas delikateses. Standartā tās ir naktssliekas, lielie vīngliemeži un baltās zivis. Naktstārpus uz viena āķa jācenšas saspraust pēc iespējas vairāk. Ņemu 1/0 vai 2/0 trīsžuburu āķus un uz diviem atzariem uzmaucu pa trim nakteņiem, bet uz trešā — zivtiņas fileju. Visai ēsmai uz āķiem “jāsēž” ļoti stabili, jo metiena brīdī ēsma var atdalīties no āķiem, un viss iepriekš gatavotais būs nulles vērtībā.
Tie, kam ir kāds peldlīdzeklis, izmanto nelielu viltību un ēsmu ūdenī ieved. Ļoti efektīvi un kvalitatīvi. Lielos āķus izmanto arī tāpēc, lai neķertos mazie “spradzēni” (mazie samiņi), kuri Daugavā un Aiviekstē mudž. Ļoti bieži viņi paspēj ierīt ēsmu tik dziļi, ka zūd ticība, vai viņi tomēr turpinās dzīvot. Lielie āķi jālieto bez kautrēšanās, jo paskatieties paši uz sama muti! Pat 2 kg smagam jaunulim rīklē var iebāzt veselu apelsīnu!
Atgādina vardes kurkstus
Kvoks — ļoti interesanta, bet samērā dārga nodarbe. Tā arī neviens zinātnieks līdz šim nav varējis pilnīgi droši pateikt, kas tad tam ūsainim patīk vai nepatīk kvoka izraisītajā skaņā. Vai viņš ceļas no grunts tādēļ, ka vēlas baroties un šī skaņa atgādina vardes kurkstēšanu. Taču uzreiz nāk prātā doma — kur gan viņš dziļumā dzirdējis vardes kurkstus? Vai arī viņam šī skaņa, tā teikt, “dod pa ausīm”, un viņš peld uz augšu skatīties, kas traucē diendusu, bet ceļā sastaptajam tiek piespriesta “linča tiesa”. Tātad nepieciešama laiva, eholote, motoriņš, kvoki (vismaz pieci, kvalitatīvi, labu meistaru darināti). Kopsummā naudas izteiksmē tas varētu iznākt ap 700 latiem.
Copei ar kvoku izmanto ļoti izturīgus īsos makšķerkātus. Visbiežāk šo kātu testi sasniedz pat 300 gramu, bet garums nepārsniedz 2,10 metru. Attiecībā uz auklām nekādu īpašu izmaiņu salīdzinoši ar gruntsmakšķerēm nav. Savukārt makšķeri veido nedaudz citādāku.
Pludiņa lielā celtspēja ir nepieciešama tāpēc, ka brīdī, kad laiva slīd pa upi, un makšķernieks kvoko, nedrīkst būt tādas situācijas, ka ēsma kustības ietekmē būtu kaut kur aiz laivas. Ēsmai jābūt zem tās, un to nodrošina pludiņa lielā celtspēja ar attiecīgu svaru. Tātad, jo lielāks dziļums, jo lielāka pludiņa kravnesība, un svina grimulis zem tā.
Kā makšķerēt ar kvoku? Veikalos pārdošanā ir gatavās sistēmas, taču, manuprāt, labāk izgatavot tās pašam. Pludiņš, kā likums, būs slīdošais. Var likt vienu āķi, var likt trīsžuburi, un es noteikti izvēlētos pēdējo. Kāpēc? Vienžubura āķi copes brīdī sams savās lūpās var vienkārši saspiest plakanisku, un tad piecirtiena brīdī jūs to vienkārši izraujat caur lūpām. Labākajā gadījumā nedaudz “iedodot pa zobiem”. Sistēmu, kādā iesiet āķus, var veidot katrs copmanis pats, bet ieteiktu tomēr trīsžuburus.
