Vai iespējams privatizēt Daugavmalu?
Vai iespējams privatizēt Daugavmalu?
Ar šādu jautājumu vairāki pļaviņieši vērsās “Staburagā”. Kādā rītā daži Bebrulejas ielas iedzīvotāji, kā vienmēr gribēdami pastaigāties gar Daugavmalu, “atdūrās” pret žogu un vārtiem, ko ierīkoja divi vīri. Vārti ar atslēgu priekšā nožogoja ceļu, bet žogs — zemesgabalu līdz upei.
Bebrulejas ielas iedzīvotāji, īpaši vecmāmiņas ar mazbērniem un makšķernieki, ļoti iecienījuši atpūtu vai pastaigas gar upi tieši tajā vietā, kur izveidots žogs un vārti. Viņi ir sašutuši, ka šo atpūtas vietu kāds tik vienkārši var “prihvatizēt”, neņemot vērā, ka vismaz desmit metru gar upi jāatstāj tauvas josla, pa kuru var pastaigāties jebkurš.
Turklāt iežogotajā vietā palicis arī pilsētnieku novietotais piemiņas akmens tiem Bebrulejas māju iedzīvotājiem, kuru mājas appludināja Pļaviņu HES celtniecības laikā.
“Staburags” sazinājās ar Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētāju Guntu Žildi, kura par šāda žoga ierīkošanu bija pārsteigta. Pēc vietas apskates viņa skaidroja:
— Savulaik šim zemesgabalam atjaunojām īpašuma tiesības tā mantiniekam. Šis cilvēks to pārdevis, un jaunais īpašnieks Alfons Līcis, kurš dzīvo Rīgā, nolēmis savu privātīpašumu nožogot. Dome saņēma viņa iesniegumu īpašumā atjaunot sētu vecās vietā. Tomēr vecā sēta nav bijusi tur, kur tagad izveidota jaunā. Rezultātā Līča kungs nav ievērojis noteikumu, ka gar Daugavmalu jābūt joslai, pa kuru var staigāt jebkurš iedzīvotājs.
Valsts zemes dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas Aizkraukles biroja vadītāja Gunta Baiba “Staburagu” informē par šī īpašuma reģistrētajiem apgrūtinājumiem:
— Šim īpašumam reģistrētie apgrūtinājumi ir Daugavas upes aizsargjosla un tauvas josla gar upi. Piemiņas akmens kā apgrūtinājums nav reģistrēts.
Notikušo komentē arī Pļaviņu domes nekustamo īpašumu apsaimniekošanas speciālists un Aizkraukles rajona būvvaldes pārstāvis Pļaviņās Ainis Jākobsons:
— Es šo īpašumu izpētīju un secināju, ka Līča kungs žogu vecajā vietā nav licis, tāpēc tā ir būvniecība, kas nav saskaņota ar būvvaldi. Aizsargjoslu likumā ir paredzēts, ka pie publiskiem ūdeņiem — šajā gadījumā Daugavas — jābūt 10 metru platai tauvas joslai, kurā atļauts brīvi pārvietoties tūristiem un atpūtniekiem.
Par zemes īpašnieka rīcību uzrakstīšu aktu un iesniegšu to Aizkraukles rajona būvvaldes priekšsēdētājam Janam Korolam. Ja būvvalde atzīs, ka tā ir nelikumīga celtniecība, tad īpašniekam var piemērot naudassodu līdz 250 latiem vai arī likt žogu nojaukt.
***
Tātad jāgaida būvvaldes lēmums. Pļaviņieši pamatoti ir sašutuši. Blakus vārtiem viens žoga posms jau nogāzts, lai gan uzraksts vārtu malā brīdina, ka tur ir privātīpašums, kur iebraukt aizliegts. Daugava pieder mums visiem, un nekādi patvaļīgi uzcelti žogi nedrīkst liegt iedzīvotājiem viņu tiesības atpūsties likumīgi atļautajā vietā.
